Piektdiena, 10. aprīlis Anita, Anitra, Zīle

Kurzemei atbalsts nav paredzēts

Kurzemei atbalsts nav paredzēts
Foto: Ģirts Gertsons
25.10.2017 07:12

"Kurzemes Vārds"

Daži Dienvidkurzemes zemnieki uz tikšanos Saldū ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu ir paņēmuši līdzi fotogrāfijas ar applūdušajiem kukurūzas un griķu laukiem. Parasti šajā laikā viss ir novākts, bet šoruden mežacūkas rīko dzīres. Ainas ar apslīkušiem laukiem arī bez attēliem redzamas viscaur reģionā. Pirmdien ministrs ir cieši pārliecināts, ka otrdien valdība nolems par palīdzību ārkārtas situācijā nonākušajiem Latgales lauksaimniekiem. Taču kurzemniekiem vienīgā cerība paliek uz Briseli.

Kritēriji nav Kurzemei netaisnīgi, “Kurzemes Vārdam” apgalvo J. Dūklavs. “Ir meteoroloģiskās apsekošanas dati, kas parāda, kurā vietā bija tās lielās lietavas. Latvijā ir daudz meteoroloģisko staciju, bet neviena cita tādus datus nedod.”

Ministrs stāsta zemniekiem paša acīm skatīto, ka zem ūdens lauki ir arī Polijā un citur Baltijā. “Es nevaru apgalvot, bet man liekas, vienīgā valsts, kas reāli no sava budžeta kaut kādu naudiņu iedos lauksaimniekiem, ir Latvija. Ne lietuvieši, ne igauņi vēl ne kapeiku nav iedevuši. Esmu pārliecināts, ka valdība nolems, un būs. Tikai saistībā ar katastrofu. Ja tāda katastrofa Latgalē nebūtu bijusi, arī viņiem nebūtu. Pašreizējā brīdī [Kurzemei] nekas nav paredzēts. Ja būs kas no Eiropas, par ko mēs tagad cīkstamies, tur gan domāju, ka paskatīsimies drusku savādāk,” skaidro J. Dūklavs.

Kurzemes zemnieki iebilst, ka visi esot cietuši vienādi: “Viņiem tas nolija vienā dienā, mums tas pats nolija 4 – 5 dienās.” Zemkopības ministrs apgalvo, ka pareizi būtu teikt – Latgalē nolija tas briesmīgais un pēc tam lija kā visiem pārējiem. “Es jums varu parādīt trakākas bildes. Mani zemnieks veda ar traktoru. Apkārt bija tikai ūdens. Kad to sāka ķert ventilators, es teicu – draugs, varbūt braucam atpakaļ? Es prasu, vai te nevar būt kāds meliorācijas grāvis. Nē, bet tālāk esot tilts, tur neliela upīte tek… Nu, jopcik copcik! Aizbraucām. Cik tālu acis redz, apakšā ir kviešu lauks. Bet izskatās, ka brauktu gar ezera malu,” viņš atceras Latgales apmeklējumu pēc stiprajām lietavām augustā. Ministrs atzīst, ka nav iespējams uzbūvēt tādu meliorāciju, kas glābtu šādos gadījumos.

“To gan nevar atbildēt, kad Eiropas nauda būs. Ir gan premjers ticies ar Junkeru, gan es ar komisāru. Viss ir tā, kā parasti Eiropa dara – domāsim, domāsim. Es nevaru vairāk neko pateikt. Domāju, ka tas noteikti nebūs novembrī. Pamatā šeit ir jautājums par apdrošināšanu. Mums ļoti maz ir apdrošinātu sējumu,” “Kurzemes Vārdam” stāsta J. Dūklavs. Esot daudzi gadi bijuši, un šis nebūs pēdējais, kad rudenī daudz lietus līst.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 25. oktobra numurā.

#kvards-20171025-04#

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz