“Taču varētu būt tā, ka šobrīd mēs vispār apstājamies, jo tikko izsludināts jauns projekts, kurā iecerēts mainīt plānošanas reģionu robežas,” viņa atzīmē.

Likums pašlaik iesprūdis

Valsts sekretāru sanāksmē 8.aprīlī izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Par plānošanas reģionu robežām”, kurā KPR plānots pievienot Tukuma novadu. Tam būs liela ietekme uz plānošanas dokumentu izstrādi.

“Mēs tagad varam atgriezties sākuma punktā,” norāda I. Murziņa, “jo neviens mums nevar atbildēt uz jautājumu, kas notiks ar procesā esošajiem dokumentiem. Loģiski, ka pirmajā redakcijā Tukuma novads nav iekļauts.”

Tāpat esot “iesprūdis” pērnruden izsludinātais VARAM konceptuālais ziņojums “Par administratīvo reģionu izveidi”, kurā bija piedāvāti varianti plānošanas reģionu robežu izmaiņām. Tāpēc nevirzās uz priekšu arī likuma par administratīvo reģionu izveidi izstrāde un nav definētas nākotnes reģionu funkcijas.

Uz jautājumu, kas Zemgalei piederošajam Tukuma novadam meklējams Kurzemē, I. Murziņa atbild, ka runa ir par jauno Tukuma novadu, kam pēc administratīvi teritoriālās reformas no 1.jūlija būs pievienots tagadējais Kandavas novads.

“Esam nolēmuši, ka visus attīstības programmas pirmajai redakcijai iesniegtos priekšlikumus apkoposim, katru izvērtēs, vai ņemt vērā, vai arī ir kāds pamatojums, kāpēc to nevar darīt. Un tad ir ļoti iespējams, ka visu vienkārši noliksim līdz brīdim, kad zināsim, kas būs ar robežu izmaiņām,” stāsta I. Murziņa.

Pēc plāna jaunajiem MK noteikumiem jāstājas spēkā 1.jūlijā reizē ar pašvaldību reformu.

No iedzīvotājiem priekšlikumu KPR attīstības programmai bijis maz. Arī pagājušajā gadā rīkotajai aptaujai atsaukušies vien 240 respondenti.

“Es pieļauju, tas tāpēc, ka iedzīvotāji šo reģionālo līmeni īsti nezina. Iedzīvotājiem pirmām kārtām ir viņu pašvaldību plānošanas līmenis, jo plānošanas reģionu jau veido pašvaldības,” skaidro I. Murziņa.

Ērtības uz veloceliņa un piekrastē

Reģionāla mēroga projektu ideju vidū ir vairākas, kuru īstenošana būtiski varētu ietekmēt dzīvi Liepājā un Dienvidkurzemes novadā. Grobiņā plānots sakārtot bijušās Starpkolhozu celtniecības organizācijas teritoriju Lielajā ielā 30, kura piemērota jaunas ražotnes vai noliktavas būvniecībai.

Liepājai un apkārtējam reģionam svarīgs attīstības mērķis ir bijušā “Liepājas metalurga” teritorijas pārveide par videi draudzīgu industriālo parku.

Iecerēts Dienvidkurzemes novadā veidot veloinfrastruktūru, kas savienotu pēc iespējas plašākas teritorijas. Veloceliņi visvairāk nepieciešami no Sakas stacijas līdz Pāvilostas centram un no Liepājas līdz Lietuvas robežai.

Liepājā plānots veikt veloinfrastruktūras izvērtējumu un uzlabot to ar velosipēdu novietnēm, apkopes punktiem, bērnu treniņu parkiem mikrorajonu pagalmos, turpināt izbūvēt veloceliņu tīklu pilsētā un ārpus tās robežām, nodrošinot apdzīvotu vietu savienojamību ar Liepāju.

Tūrisma sekmēšanai Pāvilostas ostā plānots izbūvēt jahtu piestātni, uzbūvēt jaunu servisa ēku un labiekārtot teritoriju. Tāpat jākļūst ērtāk pieejamām piekrastes zonām (Nida, Pape, Jūrmalciems, Bernāti, Šķēde, Ziemupe, Pāvilosta u.c.).

Pludmalēs jāizveido vienota glābšanas sistēma un labiekārtojums pēc vienota koncepta un vadlīnijām.

Plānota arī jūras krastu nostiprināšana pret eroziju plūdu riska mazināšanai un hidroloģisko būvju uzlabošana – slūžu atjaunošana Grobiņas Dzirnavu dīķī, slūžu pārbūve Tāšu ezerā, ūdens līmeņa regulatora būve uz Durbes upes. Jāuzlabo arī laivu maršrutu infrastruktūra pie upēm.

Videonovērošanas tīkla attīstība Dienvidkurzemes novadā palīdzētu mazināt likumpārkāpumus un uzlabotu sabiedrības drošību. Svarīgi izveidot dzeramā ūdens piekļuves vietas visā Dienvidkurzemes reģionā.

Uzziņai

Kurzemes plānošanas reģiona nākotne

• Pašlaik KPR veido septiņas pašvaldības – Liepāja un Ventspils, kā arī topošais Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu un Ventspils novads.
• Iespējams, no 1.jūlija KPR varētu ietilpt arī Tukuma novads.
• Jaunajā attīstības programmā 2021.–2027.gadam ir astoņas prioritātes: dinamiskas zināšanas, izaugsmes ekonomika, zaļa un droša attīstība, ilgtspējīga mobilitāte, pievilcīga dzīves vide, sociāla iekļaušana, kultūras potenciāls un aktīva sabiedrība.

Avots: KPR