Svētdiena, 20. jūnijs Rasa, Rasma, Maira
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Labības laukos ievāc kara liecību ražu

Labības laukos ievāc kara liecību ražu
05.05.2008 17:45

0

Atslēgvārdi

Izmisušas ģimenes vēstījums par to, ka tā tiek dzīta bēgļu gaitās, dažādi ieroči, lādiņu čaulas un arī sprādzienbīstami priekšmeti – tā arī ir savdabīga raža, ko ik pavasari pēc zemes uzaršanas savos labības laukos ievāc Priekules pagasta zemnieks Andis Eveliņš. No viņa atradumiem varētu ierīkot pat nelielu kara muzeju. “Es pats speciāli neko nemeklēju. Vienkārši eju pa lauku, un, ja kaut ko ieraugu, neesmu slinks – paceļu,” stāsta A.Eveliņš.

Bīstamākos lādiņus ņem klēpī

Interese par kara liecībām viņam radusies, kad apmēram pirms 10 gadiem tika nolaists ūdens viņa tēva māju “Ķezēnu” dīķī. Tur atklājies vesels arsenāls – karabīnes, padomju armijas rokasgranātas, dažādu lādiņu čaulas un patronlentes. Kā tas viss tur nokļuvis, vēsture klusē. Par priekšmetiem, kas var būt sprādzienbīstami, tiek informēti sapieri.  Izrādās, ka Andim tas jādara katru pavasari, jo ik gadu pēc zemes uzaršanas virszemē uznāk visdažādākie priekšmeti. Arī šogad to netrūkst.

Andis aizved uz nesen apsēto Mazpriednieku lauku. Tur pirms apmēram astoņiem gadiem viņš uzgājis nesprāgušu aviobumbu. Tā izrādījusies tik bīstama, ka sapieri bumbu nolēmuši spridzināt uz vietas. No tā brīža Mazpriednieku laukā rēgojas krāteris vairāku metru diametrā.

Šopavasar tur atkal atrasts viens lielgabala lādiņš. “Ja manu, ka tas ir bīstams, klāt neķeros. Tik piefiksēju vietu, ko pēc tam parādu sapieriem,” skaidro Andis. Viņam arī iemācīts, kā noteikt lādiņu bīstamības pakāpi. Vairāk jāuzmanās no tiem, kam ap čaulu redzama rieva. Tas nozīmē, ka lādiņš bijis izšauts caur stobru un var sprāgt jebkurā brīdī. Ar smaidu viņš atceras pirms dažiem gadiem piedzīvoto, kad izsauktie sapieri savākuši no lauka kārtējo lādiņu ražu, un viens no viņiem teicis: “Šis lādiņš ir pārāk bīstams, es to turēšu klēpī.” Andis acis vien iepletis par šādu rīcību, taču izrādās, ka bīstamos lādiņus patiesi ir drošāk turēt rokās, nekā ļaut tiem kratīties automašīnas piekabē.

Nesprāgušu munīciju Priekules pagastā kaudzēm varēja atrast jau kolhoza laikos. Anda tēvs Gunārs Eveliņš atceras, ka vienreiz kāds traktorists no lauka atvedis un nolicis pie darbnīcām pilnu piekabi ar lādiņiem un vīri tur sākuši tos pētīt. “Teicu, lai laižas prom ar visiem lādiņiem. Viņš arī aizbrauca un kaut kur tos izgāza. Tā vienkārši – pacēla piekabi. Cilvēki bija pieraduši, jo uz lauka tiem lādiņiem vairākkārt braukts pāri, un domāja, ka tad jau nesprāgs. Par laimi, tiešām nesprāga,” atceras G.Eveliņš.

Nav sprāgusi arī šopavasar uzietā rokasgranāta, ko dēvē par čiekuru. Taču Andis klāt tai neķeras. Lai to dara sapieri, kuri drīz tiks izsaukti.

Vēl Anda kolekcijā ir arī dažādi ieroči un to fragmenti, kuri, protams, militāri vairs nav izmantojumi. Tā, piemēram, viņš atradis sarūsējušu MG-42 ložmetēju, tautā sauktu par kauluzāģi, padomju automāta PPŠ metāla konstrukciju, arī vācu triecienšautenes  “Schmeiser” fragmentu. Arī visdažādākā kalibra lādiņu čaulas un vēl abu karojošo pušu armiju bruņucepures.

64 gadus vecs vēstījums

Šopavasar Andim gadījās vēl kāds interesants atradums – vēstījums no kara laika. “Gāju pa lauku un ieraudzīju tādu kā odekolona pudelīti. Redzu, ka tur kaut kas ir iekšā. Man radās trīs idejas, kas tur varētu būt – likteņstāsts, manta vai lāsts. Pareizs izrādījās pirmais minējums,” stāsta Andis. Pudelē ievietotajā zīmītē bija rakstīts: “Priednieku mājas iedzīvotāju traģiskais liktenis! Dzīvojam 12 cilvēku. Pienāca 1944.gada 13.novembris. Atnāca 2 vācu žandarmi un stundas laikā lika izvākties. Lai gan bijām vislielākie vācu pretinieki, mūs piespiedu kārtā sūta uz Liepāju. Un no Liepājas, cik zināms, uz fāterlandi. Lai Dievs nedod tādu nelaimi.

Tā būs maza liecība tam cilvēkam, ja gadījumā kādreiz uzietu šīs mūsu rindiņas.

Tā mūsu grūti pelnīto mantu dažu stundu laikā pazaudējām. Zaudējām visus savus dārgos tuviniekus, brāļus un māsas. Sievietes raud, vīrieši zobus sakoduši, bet nav mūsu spēkos kaut ko griezt par labu. 20 govju, 10 zirgu, 25 aitas – nedēļas laikā tikām iztukšoti.

Šīs rindiņas raksta Napoleons Porciks, saimnieks Henriks Porciks, esam poļi, tātad… lai dzīvo Polija!”

“Viss tomēr beidzās laimīgi,” sacīja viens no zīmītes autora – Henrika Porcika – dēliem Zigmunds Porciks. Viņa dzimtas locekļi uz Vāciju nav aizvesti, palikuši uz dzīvi Liepājā. “Priedniekos” viņi nav atgriezušies, jo mājas sagrautas, kad tur gāja pāri frontes līnija. Aiziešana no mājām viņus pat paglāba no 1949.gada represijām, citādi viņus kā lielsaimniekus padomju vara noteikti būtu aizsūtījusi uz Sibīriju.

Krievu etvija un vācu žetoni

“Paradoksāli, bet apmēram 500 metru no “Priedniekiem” es uzgāju cigarešu etviju, kur kāds krievu karavīrs iegravējis vēstījumu draugam, kas datēts ar 1945.gada 16.janvāri, tātad tikai trīs mēnešus pēc tam, kad izmisuma zīmīti rakstīja Porciki,” stāstu turpina Andis. Gravējumā teikts: “Na pamjaķ ot druga Vasji Šarapova – Ļeoņidu Osonovu.”

Vēl Anda rokās ir nonākuši divi vācu armijas identifikācijas žetoni. Uz tiem iegravēti dati: “5469 B, 4.Inf.Ers.Btl.472” un “53, LE.ART.FRS.ABT.23.”  Iespējams, šie divi vācu kareivji skaitās kara laikā bez vēsts pazuduši, un radinieki nezina viņu atdusas vietas. Andis to zina. Un ir gatavs parādīt vietas, kur šos žetonus atradis.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Andis Eveliņš pielaiko paša atrastās kara liecības – vācu armijas bruņucepuri un slaveno “kauluzāģi”.

Krievu karavīru cigarešu etvija un Porciku ģimenes vēstījums.

Rokasgranāta tikko uzartā laukā.

Padomju karavīra bruņucepure no Anda kolekcijas.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz