Piektdiena, 1. marts Ilgvars, Ivars
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Laika apstākļi turpina pārbaudīt zemniekus

Laika apstākļi turpina pārbaudīt zemniekus
12.09.2006 08:09

0

Atslēgvārdi

Kā jau to varēja sagaidīt, pēc vasaras ieilgušā sausuma mēnešiem, kad zeme izkalta tā, ka vietām tās virskārtas plaisās varēja īkšķi iebāzt, iestājies lietaināka laika periods, kas, gana atveldzējis dārzus un pļavas, tagad nopietni sācis traucēt rudens darbu raitai norisei. Augkopji, kam rūp ziemāju sēja, sūdzas, ka lietavas tiem izsaukušas dīkstāvi, jo nu jau nedēļa, kopš nevarot uzbraukt uz lauka. Arī kartupeļu audzētājiem var rasties problēmas ar vēlīno šķirņu ražas novākšanu.

 Ziemāju sēju aizkavē nedēļu gara dīkstāve

 Šķiet, ka visvairāk Lejaskurzemē ir nolijis Vaiņodes apkārtnē. “Slikti mums iet,” vakarrīt atzina Priekules zemnieku saimniecības “Ruģi” īpašnieks Pēteris Indriekus. “Pašreiz būtu īstais brīdis, kad sēt ziemājus, bet traktori un jaunais arkls nespēj strādāt, jo augsnes virskārta ir izmirkusi. Zeme ir tāda, ka nevarējām tehniku pat nobraukt no lauka.” Dižsaimnieks pastāstīja, ka lielus kreņķus ražošanai radījusi arī stiprā krusa, kas uznākusi 3.augustā un nopostījusi 120 hektāru plašos ziemas rapša sējumus. Pākstis jau bijušas gandrīz pilnībā ienākušās, kad tas noticis. “Pēc divām dienām grasījāmies stāties pie kulšanas, druvas izskatījās  daudzsološas, cerējām, ka no tām dabūsim vismaz divas tonnas rapša no hektāra, taču iznākumā ievācām mazāk par tonnu,” zemnieks sūrojās.

Augkopis rēķinot, ka zemē izbiruši aptuveni 60 procentu no ražas. “Ja nebūtu Eiropas Savienības maksājumu, tad tā bodīte būtu jāklapē ciet,” viņš secināja, jo arī ziemas kvieši “Ruģiem” vidēji devuši tikai divas tonnas graudu no hektāra, tāpēc ka sējumi stipri cietuši no ziemas sala un sausās vasaras gaitā nespēja pilnībā atkopties. Tomēr, pateicoties subsīdijām un lielajiem ražošanas apjomiem, no izputēšanas problēmām pagaidām vēl izdošoties izvairīties. Labu kūlumu turklāt devuši mieži, arī par rudziem esot grēks sūdzēties. “Mums, kas esam sagādājuši visu nepieciešamo tehniku, atpakaļceļa nav, ir jāiet tikai uz priekšu,” apņēmīgi sacīja priekulnieks. Viņš pastāstīja, ka, salīdzinot ar kolēģiem, sevi varot pat  uzskatīt par veiksminieku, jo, lai arī lielākā daļa lauksaimnieku apkūlības jau nosvinējuši, vienam otram saimniekotājam vēl šobrīd daļa labības stāvot nenovākta.

Līdzīgu viedokli rajona otrā pusē pauda Cīravas pagasta zemnieks Ēriks Briedis. “Līst katru dienu, turklāt vairākas reizes. Nu jau tās valgmes sāk palikt par daudz. Būtu vismaz ziemājus atļāvis iesēt. Arī rapsi sāku sēt, bet nevarēju pabeigt, jo uznāca lietus.  Ziemāji jāsēj kādos 200 hektāros, bet uz lauka nevar uzbraukt. Arī pļavās atāls jārullē, bet zāle ir par sulīgu, vismaz kādu dienu vajag sauli, lai to apvītinātu,” viņš stāstīja par savām raizēm.


Audzējuma pašizmaksa ir augstāka

Starp tiem, kam graudus mūsu rajonā izdevies nokult laikus, ir arī Dunikas pagasta zemnieku saimniecības “Kalvaiti” īpašnieki. Saimniece Inita Vecbaštika teica, ka rūpīgi kopto vasaras miežu birums gan iznācis uz pusi mazāks, nekā  cerēts, jo sausuma dēļ graudi bijuši sīki. Šī iemesla dēļ to pašizmaksa esot diezgan augsta. Taču zemniekiem arī ar tādu iznākumu jārēķinās, tāpēc, ka daudz ko tie spēj izmainīt sev par labu, izņemot ražošanai nepiemērotos laika apstākļus.

“Kāda nu tā vasara iegadās, tādā ir jāstrādā,” dunicniece teica  un piebilda, ka zemāka, nekā bijis plānots, jādomā, būšot arī cukurbiešu raža, jo vasarā tām pietrūcis valgmes un tagad septembrī, kad mitruma ir pietiekami, augiem tomēr neizdošoties  atgūt aizkavēto, jo augšanai atvēlētais laiks ir vienkārši par īsu. Kaut gan tik traki neesot un bietes nebūšot jāiear atpakaļ zemē, tas tomēr  nozīmējot, ka apdraudēta ir ar cukurfabriku noslēgto saistību izpilde. Vienīgi, ja cukura saturs bietēs izrādīšoties lielāks, zemnieki varētu nodrošināt pārstrādātājiem līgumā paredzēto audzējuma daudzumu.


Ganāmpulka apjoms pat palielinājies

Decembrī apritēs 18 gadu, kopš Otaņķu pagastā saimniecībā “Spēki” darbojas tā dēvētie Breša zemnieki Vaira un Uldis Pētersoni.    Abi bija vienisprātis, ka šo saimniekošanas sezonu par bagātu nevarot nosaukt, taču arī par bada gadu to dēvēt nebūtu pareizi. “Mums nekādu kreņķu saistībā ar saimniekošanu nav, jo visu ir izdevies laikus novākt. Uz lauka vēl aug vienīgi lopbarības bietes,” teica saimniece. Viņa atzina, ka vasarā tiešām kādu brīdi bijušas bažas, vai izdosies sarūpēt nepieciešamos barības krājumus ganāmpulkam ziemai, jo atāls tobrīd nav audzis un izskatījies, ka arī sējumi dos gaužām niecīgu birumu.

 Šī iemesla dēļ vienubrīd grasījušies pat liellopu skaitu nedaudz samazināt. Taču, tiklīdz uzzinājuši, cik zemu ir nokritušās gaļas lopu iepirkuma cenas, zemturi no šī nodoma atteikušies. “Ne velti latviešu tautas paruna māca, ka nevajag strēbt karstu. Tagad noskaidrojies, ka pareizi vien esam rīkojušies. Kaut arī gaidīto ražas apjomu neieguvām, saimniecībā diezgan labi paaugušies ir gan graudi, gan  agro un vidējo šķirņu kartupeļi. Tas nozīmē, ka ar to biznesu tā būs, kā būs, taču barības lopiem pietiks un vēl pāri paliks, lai gan ganāmpulks kopumā saimniecībā gada gaitā ir pat palielinājies,” secināja Vaira Pētersone.


Problēmas rada pakalpojumu sadārdzināšanās

 Neraugoties uz laika apstākļu kaprīzēm, ganāmpulku šogad esot palielinājis arī Vecpils pagasta dižzemnieks Ludvigs Jerumanis.  Vakar viņš bija ļoti aizņemts ar darbiem, tomēr, neraugoties uz nevaļu, pastāstīja, ka nekas briesmīgs, lai runātu par ražošanas apjomu samazināšanos vai izputēšanu, šovasar neesot noticis. Ja arī ilggadīgie zālāji ir svelmē izdeguši, tad paglābuši lucernas sējumi, kas līdz šim jau devuši divus pļāvumus un septembra beigās, ja nekas slikts neatgadīšoties, došot vēl arī trešo. Tātad lopbarības būs diezgan. Tiesa gan, labības laukos birums kopumā par vienu ceturto daļu šoruden bijis zemāks nekā citus gadus, taču tas neesot tik traģiski, lai saimniekotājiem rastos neatrisināmas problēmas. “Pagaidām kaut kā mēs to vezumu velkam,” teica piensaimnieks.

Vecpilnieks domā, ka ievērojami bīstamāks par dabas apstākļu nodarīto postu, lauksaimniekiem uzskatāms dažādo pakalpojumu cenu celšanās process. Aizvien dārgāka kļūst degviela, tehnika, minerālais mēslojums, augu aizsardzības līdzekļi un citas lietas, bet  produkcijas iepirkuma cenas paliek nemainīgas vai pat pazeminās. Tā, piemēram, šovasar noticis ar pienu. Kaut gan slaukuma cena it kā nav samazināta, ienākumi sarukuši paaugstinātā olbaltuma  satura dēļ. Ja tā turpināsies, lauksaimnieki var arī neizturēt.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz