Aizvadītās piektdienas pievakarē  Aizputes  Novadpētniecības muzeja zālē notika starptautiskā fotomākslinieka Valda Brauna (EFIAP) soloizstādes “Mūžības mirkļi” atklāšanas svētki. Uz tiem bija pulcējies liels skaits vecāka gadagājuma un jaunās paaudzes fotogrāfu, kas autoram sarīkoja vēl neredzētu zibspuldžu salūtu. Pateicībā par  sagādāto pārsteigumu, fotomeistars izsmeļoši atbildēja uz visiem viņam uzdotajiem jautājumiem.

Ceļš uz mākslas virsotnēm fotogrāfam bijis līkumains un brīžiem tā izmircis, ka kājas šo vārdu vistiešākajā nozīmē līdz ceļiem stigušas dubļos. Kopš pirmoreiz Ventspils apkārtnes puisis paņēmis rokās fotokameru, aizritējuši 42 gadi. Pēc tam, kad jauneklim izdevies iegūt otro vietu žurnāla “Liesma” fotokonkursā, viņš nodibinājis Ventspilī fotoklubu “Moments” un juties kā septītajās debesīs, pavisam aizmirstot, ka pasaulē ir ļoti daudz par viņu prasmīgāku kolēģu. Tomēr drīz vien dzīve par to viņam atgādinājusi, un tad Valdis apņēmies neatlaidīgi darboties, lai kļūtu labākajiem līdzīgs. Lai mērķi sasniegtu, viņš iestājās darbā par laborantu pie Latvijā pazīstamā fotogrāfijas meistara Leona Baloža. Kaut gan pierakstu dzīvošanai galvaspilsētā ventspilniekam toreiz neviens nedevis, nebēdājot par attālumu un laika apstākļiem, kādi tie kuro reizi bijuši, viņš ar nelielu motociklu braukājis uz darbu meistara laboratorijā un atpakaļ uz mājām. Vienlaikus mācījies vakarskolā un piepelnījies, fotografējot teātros, kāzās un citos sarīkojumos.

Tieši kāzu fotografēšana un tas, ka Valdis, atšķirībā no simtiem un tūkstošiem citu kolēģu, pat visvienkāršākos fotogrāfijas uzdevumus veicot, nav pakļāvies rutīnai, bet allaž centies strādāt radoši, viņam lielā mērā arī palīdzējis piepildīt savus ilgotākos sapņus. Autors atcerējās, kā tapis fotoattēls “Laimes lietus”. Kādudien Rīgas fotostudijas dalībnieks un krāsainās izohēlijas meistars Jānis Gailītis palūdzis viņu aizstāt kāzu fotografēšanā, jo pašam neesot laika un bez tam pāris esot pazīstams, tādēļ esot neērti no tā prasīt samaksu. Valdis piekritis, jo kā reizi nauda viņam  tobrīd bijusi ļoti nepieciešama. Taču diena, kad notikušas precības, izgadījusies gaužām nemīlīga, lietus gāzis kā ar spaiņiem. Sākumā kāzinieki braukuši toreiz populārā komponista Marģera Zariņa “Volgā”, taču Tērvetē netālu no Annas Brigaderes “Sprīdīšiem” auto atteicies kalpot un tālāko ceļu uz mājām, kas atradušās kalnā, kaut gan tiem pretim atbraukts ar zirgu, jaunlaulātie tomēr apņēmušies mērot kājām. Lai gan bijis skaidri redzams, ka apstākļi fotografēšanai ir galīgi nepiemēroti un to darot var tikai sabojāt fotoaparātu, Valdis tomēr nespējis atsacīties no bildēšanas, saprotot, ka šādus momentus neiemūžinātus garām nedrīkst laist. Tā arī tapis lieliskais kadrs, kas 1978.gadā “World Press Photo” prestižajā konkursā Holandē ieguva zelta medaļu “Zelta acs” un lielā mērā pavēra durvis autoram uz  ievērību un panākumiem. “Šis bija viens no retajiem gadījumiem manā mūžā, kad, nospiedis fotoaparāta slēdzi, ne mirkli nešaubījos, ka bilde ir! Tādēļ tūlīt izņēmu filmiņu no fotoaparāta un ieliku sev kabatā,” sacīja fotomākslinieks.

 Pavisam Valdis piedalījies 282 izstādēs, kur saņēmis 142 apbalvojumus. Viņa darbi publicēti vairākos desmitos fotoalbumu, grāmatu, žurnālu un katalogu. Par fotomākslinieka daiļradi liecina divas grāmatas. “Sapņu vējš”, kas nāca klajā 2000.gadā, un pāris gadus vēlāk tapušais albums “Kāzas”. Patlaban sagatavošanā atrodas trešais autorizdevums – “Mūžības mirkļi”. Fotomākslinieks joprojām aktīvi strādā un soloizstādes atklāšanā atzina saviem skatītājiem, ka, turpinot fotografēt uz fotofilmas, viņš nesmādējot arī   izdevību darboties ar datoru. Tāda kombinācija tikai bagātinot  radošo paleti un paverot jaunas līdz šim nebijušas iespējas. Par kreņķiem vaicāts, viņš tikai atsmēja, ka, sirdsdarbu darot, ar tādiem nemēdzot  kontaktēties. Četros desmitos gadu esot sabildēts bagāts negatīvu arhīvs, kas tagad jāpārskata un jāizvērtē, jo tur atrodami daudzi līdz šim skatītājam vēl neatklāti kadri, kas liecina gan par piekrastes zvejnieku dzīvi, gan par barikāžu norisēm Rīgā, gan citiem saistošiem un tagad jau arī vēsturiskiem notikumiem.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Valdis Brauns un muzeja vadītāja Jolanta Berga īsi pirms atklāšanas skatītāju acu priekšā, uzklausot lietišķus ieteikumus, steidz pabeigt izstādes iekārtošanu.