Vakar Saeima otrajā lasījumā akceptēja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz naudas sodus par invāzo augu sugu izplatīšanās neierobežošanu. Pazīstamākie no šādiem augiem ir latvāņi, kas vairākās vietās izpletušies arī mūsu rajonā. Ja līdz šim par latvāņu audzēšanu neviens iedzīvotājs vēl nav sodīts, tad tas nenozīmē, ka tā būs arī turpmāk. Par latvāņu izplatīšanās neierobežošanu vainīgos paredzēts stingri sodīt. Fiziskām personām piespriestā naudassoda lielums var sasniegt 70 līdz 250 latu, bet juridiskām personām – 200 līdz 1000 latiem.

Soda lielums ievērojami palielināsies, ja to nāksies pielietot atkārtoti. Sodīs arī tos, kas centīsies invāzos augus ievest valstī. Fiziskām personām par šādu rīcību draud naudassods no 50 līdz 250 latiem, bet juridiskām – no 100 līdz 500 latiem. Arī augu sēklu vai stādu ievedējiem, ja tie pārkāpumu pieļaus atkārtoti, paredzētas ievērojami prāvākas nepatikšanas. Taču jāpiebilst, ka cietumsods par šādu rīcību gan vēl nav noteikts.

Komentējot Saeimas izdarītos grozījumus, Lauku konsultāciju biroja vadītājs Jānis Briedis “Kurzemes Vārdam” teica, ka laiks rādīšot, kā paredzētos sodus pielietos praksē. Pērn nacionālajās subsīdijās latvāņu iznīcināšanai bija paredzēts atbalsts tiem lauksaimniekiem, kuru laukos šie augi izplatījušies. Tomēr noteikumi bija tādi, ka praktiķi tos izmantot nespēja. Varbūt tāpēc šogad palīdzība latvāņu izskaušanā subsīdiju programmas projektā vispār neesot vairs paredzēta. Turklāt nevajadzētu aizmirst, ka latvāņi aug ne tikai uz privātās, bet arī pašvaldībām un valstij piederošās zemes. Kā grozījumu ieviesēji paredzējuši rīkoties šajos gadījumos? Kā viņi ierobežos latvāņu audzes grāvjos, ceļmalās un mežu ielocēs? Vai viņi uzliks naudassodu paši uz savas galvas?

Jānis Briedis uzskata, ka problēmas ar latvāņiem rodas tieši tur, kur zemi neapstrādā ar traktoru, bet tikai ar izkapti. Latvāņi ir nezāle un, tāpat kā citas nezāles, izplatās tur, kur zeme netiek kopta.