Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 22. februāris

-3°C
Vējš: ZA 6.4 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Adrians, Adrija, Adriāna, Rigonda, Ārija

Latviešu mitoloģija iemiesota keramikā

Atslēgvārdi izstāde | Aizputes Tūrisma informācijas un mūžizglītības centrs | māla figūras | keramikas figūras

Pērkons, Mēnesis, Veļu māte, Kurbads, Deviņgalvu velns, Lāčplēsis, Melnais bruņinieks, Vilkatis, Lietuvēns, Pūķis – šīs latviešu mītiskās radības, dievības un kultūrvaroņus savā izstādē "Pasakas jeb latviešu dievību tēlu portretējumi keramikā" izvēlējies iekļaut un atainot amerikāņu mākslinieks Kristofers Arturs Garsija. Viņa darbi, kas savulaik viena mēneša laikā tapuši mākslinieku rezidenču centrā "Serde", šobrīd skatāmi Aizputes novada Tūrisma informācijas un mūžizglītības centrā.

Izstādes autors ir ne tikai mākslinieks, bet arī mākslas žurnālists un fotogrāfs. Kristofera Artura Garsijas darbi pabijuši gan individuālās, gan grupu izstādēs vairākās pasaules valstīs, viņa raksti par mākslu publicēti dažādos vietēja un starptautiska mēroga mākslas žurnālos. "Kad Kristofers 2015. gadā viesojās pie mums Latvijā, viņa pieteikumā bija rakstīts, ka mākslinieks jau vairākus gadus ar interneta resursu starpniecību pēta baltu mitoloģiju. Un tas pavisam skaidri ir redzams arī šajā izstādē. Informāciju par latviešu mītiem, teikām un pasakām mākslinieks ieguva angļu valodā ar interneta meklēšanas vietnes "Google" palīdzību, un mūsu darbs bija to visu pēcāk pārtulkot latviski," skaidro rezidenču centra "Serde" tradicionālās kultūras pētniece un kultūras pasākumu producente Signe Pucena. Viņa atzīst, ka tieši šī iemesla dēļ mākslinieka darbiem pievienotie pieraksti, iespējams, vienai daļai izstādes apmeklētāju varētu šķist mazliet jocīgi: "Tas viss, protams, liek vairāk iedziļināties izstādes idejā un mākslinieka vēstījumā, kā arī ļauj saprast, kādu informāciju par latviešu mitoloģiju un folkloru internetā var atrast svešvalodās. Secinājums par šo visu – ja reiz mums, latviešiem, ir vēlēšanās kaut kādu vēsti par savu esību un mitoloģiju nodot tālāk, ārpus Latvijas robežām, tad arī mums pašiem savas pasakas un teikas būtu ļoti korekti jāpārtulko citās valodās. Pretējā gadījumā tulkojumi, kas veikti, piemēram, no angļu valodas atpakaļ uz latviešu valodu, vairs tikai aptuveni līdzināsies oriģinālās informācijas būtībai."

Tieši tāpēc izstādē izlasāmie latviešu mitoloģijas tēlu apraksti ir salīdzinoši īsi un vienkārši. Piemēram, Veļu māti K. A.  Garsija raksturojis šādi: "Veļu māte ir nāves un Nāves karaļvalsts dieviete. Viņa uzņem mirušos, bet dzīvie visu laiku cenšas viņu apmānīt, lai varētu dzīvot ilgāk. Veļu māte valkā baltu vilnas apmetni, viņa uzņem mirušo dvēseles, kas ir zināmi kā veļi."

Lai arī internets nenoliedzami bijis amerikāņu mākslinieka galvenais izziņas avots, tomēr – ne vienīgais. "Ļoti simpātiski man šķita tas, ka Kristofers pirms ierašanās pie mums, "Serdē", bija sazinājies ar cilvēkiem, kas par latviešu mitoloģiju viņam varēja pastāstīt arī angliski. Mākslinieks kaut kādā veidā bija uztaustījis, piemēram, folkmetāla grupas "Skyforger" albumu "Kurbads". Ļoti jauki, ka šīs grupas dalībnieks Pēteris labprāt viņu iepazīstināja ar savu skatījumu par šo tēmu. Šī iemesla dēļ darbs "Kurbads un Deviņgalvu velns" man diezgan lielā mērā asociējas ar "Skyforger" mūziku," atklāj S. Pucena.

Jautāta, kāpēc mākslinieks savu izstādi nav vedis līdzi uz ASV, rezidenču centra pārstāve atbild: "Pirmkārt, šie keramikas darbi ir trausli, tāpēc to transportēšana pavisam noteikti varētu beigties bez panākumiem. Otrkārt, kur gan šī izstāde vēl labāk iederētos un kur ļaudis to vēl labāk izprastu, kā ne te, Latvijā?"

Līdz 31. martam Kristofera Artura Garsijas veikumu vēl varēs aplūkot Aizputē. Septembrī izstādes darbi ceļos uz Eiropas profesionālās leļļu mākslas festivālu Rīgā.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!