Pilotprojekta uzdevuma pirmā daļa ir izpildīta. Aizvietotāji, kas spētu uz kādu noteiktu laika posmu aizstāt lauku saimniecību vadītājus viņu ganāmpulku novietnēs, ir apmācīti Lauku izglītības un konsultāciju centrā un praktizējušies saimniecībās. Mūsu rajonā tas notika zemnieku saimniecībās “Ašmi” un “Pauguri” Priekules pagastā un SIA” Dižcildi” Kazdangas pusē.

Jaunieveduma likteni noteiks īpašnieki

Tagad aizvietotāji ir izturējuši sertifikācijas pārbaudījumu un pienākusi kārta otrajai eksperimenta īstenošanas daļai – aizvietotājiem jāpierāda sevi praktiskajā darbā zemnieku saimniecībās. Aizvadītās nedēļas nogalē pagastu pašvaldības saņēma aizvietotāju pieteikšanas nolikumus. Zemniekiem ir iespējams ar tiem iepazīties.

Biedrības “Liepājas Lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane, kas bija iesaistījusies pilotprojekta darba grupā, pastāstīja, ka turpmākais jaunieviesuma liktenis lielā mērā būs atkarīgs no pašiem saimniecību īpašniekiem un no tā, kā viņi spēs novērtēt aizvietotāju lomu un iespējas. Kā zināms, projekta izmēģināšanā piedalās Tukuma, Valmieras, Madonas, Preiļu un Liepājas rajons. Tas nodrošina mūsu zemniekiem privilēģijas: subsīdiju nolikumā ir noteikts, ka valsts atbalsts 60 procentu apmērā no noteiktās darba samaksas (vienas stundas izcenojums ir 3 lati) aizvietotāju piesaistīšanai pienākas tikai tām saimniecībām, kuras atrodas šajos piecos rajonos un kuru ganāmpulku lielums ir no 5 līdz 50 govīm vai pussimtam jaunlopu, slaukšana notiek vismaz kannās un ir nodrošināta higiēnas prasībām ar dušām un tualetēm apgādāta telpa aizvietotājiem. Pārējie 40 procenti finansējuma jānodrošina saimniecībai. Saskaņā ar līgumu par pakalpojumu izmantošanu saimniecība saņems rēķinu. Jāatceras arī, ka aizvietotāja pakalpojumi ganāmpulka īpašniekam pienākas darba nespējas reizēs, ar ārsta norīkojumu apstiprinātai rehabilitācijai, grūtniecības vai bērna kopšanas atvaļinājumam un dažiem citiem gadījumiem.

Pretimnākšana uzliek arī pienākumu

Tomēr, kā uzsvēra Ā.Jerumane, šī pretimnākšana nav uzdāvināta piensaimniekiem gluži par velti, tā uzliek mūsu zemnieku saimniecību īpašniekiem arī pienākumu. Viņiem jānoskaidro, cik lielā mērā aizvietotāju statuss sevi attaisnos. Šeit vietā atgādināt, ka pilotprojektu īstenošanu izpelnījās tie rajoni, kur paši zemnieki visaktīvāk piedalījās aptaujas anketu aizpildīšanā, tādējādi apliecinot savu viedokli, ka būtībā aizvietotāji ir nepieciešami, ka saimniekotājiem vajadzīgas brīvas dienas, kad palabot savu veselību, atvilkt elpu vai nokārtot citus neatliekamus pienākumus. Esot jārēķinās arī ar faktu, ka desmit sertificēto un pilotprojekta gaitā apmācīto aizvietotāju prasme un iespējas nav neierobežotas. Tikai dažiem no viņiem esot iespējams ar savu autotransportu nokļūt darba vietā. Arī vadīt traktoru lielākā daļa šo cilvēku neprotot, tāpēc darba devējiem nevajagot prasīt no tiem neiespējamo, pietiekot ar to, ka viņi ir apņēmības pilni nodrošināt govju slaukšanu, telpu un aparatūras sakopšanu, ganāmpulka barošanu, mēslu aizvākšanu, kā arī jaunlopu aprūpi.

Ā.Jerumane teica, ka aizvietotāji apguvuši prasmi sniegt pirmo veterināro palīdzību un citas iemaņas. Viņi apmācīti arī spējās kontaktēties ar citiem strādātājiem. Taču esot paredzēts, ka nepieciešamo saikni starp darba devēju un aizvietotāju nodrošinās koordinatori. Ziemeļkurzemē šos pienākumus pildīs Sarma Rorberga, ar kuru iespējams sazināties, piezvanot pa tālruni 28729629, bet Lejaskurzemē – Ā.Jerumane, kuras tālrunis ir 29332830.

Koordinatora pienākumos ietilpšot ne tikai darba grafiku un laiku saskaņošana starp aizvietotāju un darba devēju, viņi uzņemšoties arī atbildību par līguma slēgšanu un kontroles funkcijām, lai pārbaudītu, vai visi paredzētie darbi ir fiksēti pieteikumu lapās un to, vai aizvietotājs godprātīgi veic darbus, ko saskaņā ar līgumu uzņēmies veikt. Arī nesaskaņu gadījumos koordinators būšot pirmā persona, kas iesaistīsies domstarpību noskaidrošanā un atrisināšanā.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”