Liepājas Lauku konsultāciju birojā šonedēļ notiek un arī jaunnedēļ notiks mācības lauku ekonomikas dažādošanas virzienā. Klausītāji uzkrāj zināšanas par to, kā veidot lauku ainavu, labiekārtot savas sētas un iekopt daiļdārzus. Interese ir liela, jo vairāk tādēļ, ka šoreiz par izglītošanos nav jāmaksā.

Mācību programma ir visaptveroša

Biroja ekonomikas speciāliste Evita Ozoliņa “Kurzemes Vārdam” pastāstīja, ka mācības notiek projekta “Profesionālās apmācības 2005–2006” ietvaros. Lauksaimnieki, kas tām pieteikušies, noklausīsies priekšlasījumus par ainavu ietekmējošajiem faktoriem, to zonējuma izvēles principiem un funkcionālo zonējumu lauku sētā, apgūs daiļdārzu veidošanas pamatprincipus, uzzinās, kas ir dārza stils, kā plānojami apstādījumi un kā izraudzīties nepieciešamo augsnes sastāvu.

Viena diena paredzēta ziedu kompozīciju un floristikas noslēpumu izzināšanai. Tad ar klausītājiem tiksies Biruta Ignatova. Viņa apņēmusies pastāstīt par floristikas izstrādājumu izmantošanu lauku sētu labiekārtošanā, klausītājiem ļoti noderīgi esot izrādījušies arī daiļdārznieces praktiķes Valdas Čaures interesantie padomi.

Kurzemniekiem daba devusi priekšrocības

Turpmākajās nodarbībās paredzēts runāt par dārzu iekopšanas lietām un to, kā veikt projektēšanu, kā ierīkot ūdens tilpnes un izraudzīties stādus, kā arī par to, kā piesaistīt ainavas veidošanas mērķiem Eiropas Savienības atbalsta maksājumus. Savās atziņās, kas uzkrātas darbojoties kokaudzētavā “Īve” aizvakar dalījās saimniecības īpašnieks un mežkopis Dainis Ozoliņš. Arī “Kurzemes Vārds” ieklausījās viņa pamācībās, kas jāzina, izraugoties stādus lauku ainavas un daiļdārzu veidošanai.

Kokaudzētājs uzsvēra, ka Kurzeme un jo īpaši Lejaskurzeme ir ļoti piemērots apvidus daiļdārzu stādīšanai, jo salīdzinājumā ar citiem Latvijas novadiem šeit ir maigāks klimats un siltākas ziemas. Šo priekšrocību, kuras dēļ mūs apskauž vidzemnieki un latgalieši, vajadzētu intensīvāk izmantot. Darbošanās esot jāsāk ar platības izvērtējumu. Cilvēki bieži pārvērtējot savas iespējas. Viņiem liekoties, ka zemes ir daudz un platības pietiek, tāpēc sagrupējot stādījumus pārāk blīvi, bet vēlāk tie sāk cits citu nomākt. Tādēļ nepieciešams kaut neliels plāns. Tā izstrādāšana esot viens no atbildīgākajiem un sarežģītākajiem uzdevumiem, kad no padomiem nevajadzētu izvairīties.

Der skābardīši, der kalnu priedes

Kaut gan dekoratīvos stādus, kas tagad audzētavās tiek stādīti briketēs, vēlāk, kad tie pārlieku sakuplo, ir iespējams arī pārvietot uz citu vietu, dārza iekārtotājam tomēr jāzina, ko viņš īsti vēlas izveidot. Lielisks palīgi tad esot grāmatas, daudzie fotogrāfijām bagātīgi ilustrētie bukleti un tie laikrakstu pielikumi, kas veltīti dārzu un ainavu problēmu risināšanai. Dainis Ozoliņš piebilda, ka daiļdārzos mode tik ātri nemainoties, kā tas ir ar cilvēku apģērbiem. Tādēļ neesot nemaz tik būtiski, ja izdevums, kurš ieinteresējis, ir izdots pirms gadiem desmit.

Tagad esot cieņā stādīt pundurformas. Ārzemēs šādi stādi maksājot ļoti dārgi. Pie mums cenas ir ievērojami mērenākas. Kokaudzētavā, piemēram, esot vienmēr dabūjami skābardīši. Šie kociņi izmantojami dzīvžogu stādīšanai, jo lieliski padodas apcirpšanai. Dainis Ozoliņš teica, ka, rūpīgāk piestrādājot, skābardīšiem iespējams izveidot visneparastākās vainagu formas. Daiļdārzu iekopšanai, īpaši, ja tie atrodas smilšainās vietās, lieti noderot kalnu priedes, kuras, izrādās, tāpat iespējams veidot saskaņā ar dārzkopja iecerēm. Priežu stādījumi, ja tos iekopj biezus, lieliski aizsargājot pārējos augus no vējiem. Patlaban “Īvē” aptuveni divas trešdaļas no platības aizņemot dekoratīvo koku un krūmu stādījumi, bet vienā trešdaļā tiekot audzētas priedītes un eglītes mežu atjaunošanai. Dainis Ozoliņš teica, ka katalogos iekļautā informācija netiekot līdzi notikumiem, tādēļ koku un krūmu sugu daudzveidība patiesībā vienmēr esot bagātāka par to, ko sola reklāma.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds“

Dainis Ozoliņš klausītājiem ieteica izmantot grāmatas un katalogus, kādu tagad esot daudz.