Sākusies 2.jūnijā, rajona pašvaldībās nu pilnā sparā rit lauku saimniecību pārbaude. Tā notiek katru otro gadu un šovasar turpināsies līdz 15.jūlijam. Intervētāji ar zilajiem portfelīšiem jau apmeklējuši 1862 saimniecības jeb 60,8 procentus no aptaujājamo lauksaimnieku kopskaita. Saimniecību izvēli noteica saskaņā ar 2001.gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultātiem un Centrālās statistikas pārvaldes Lauku saimniecību reģistra apkopoto informāciju.

Šonedēļ Liepājā bija ieradusies pārvaldes komisija, kas pārbaudīja, kā norit ziņu ievākšana un cik pareizi tiek aizpildītas veidlapas.

Gadās, ka durvis ir aizslēgtas

Centrālās statistikas pārvaldes Liepājas Informācijas centra vadītāja Sarmīte Plauka pastāstīja, ka aptaujātājiem jāpaveic apjomīgs darbs. Dažos pagastos šajā darbā iesaistīti divi, citos, piemēram Bunkā un Nīcā, pat trīs cilvēki. Visa savāktā informācija kaligrāfiskā rokrakstā jāieraksta dokumentu ailēs. Intervētāji strādājot ļoti čakli. Īpaši tas esot sakāms par Kazdangas un Dunikas pagastu, kur lauku saimniecību struktūru uzskaite jau tuvojoties finišam.

Vadītāja neslēpa, ka nākas saskarties ar sarežģījumiem. Nereti saimnieks uzrādījis, ka dzīvo laukos, taču patiesībā mājai durvis izrādās aizslēgtas un kaimiņi nezina pasacīt, kur iemītnieks meklējams. Tagad noskaidrojies, ka ne viens vien Liepājas rajona zemes platību īpašnieks patiesībā dzīvo galvaspilsētā un savu īpašumu apmeklē ļoti reti. Centrālās statistikas pārvaldes vadītāji apņēmušies viņus Rīgā sameklēt, jo cita risinājuma nav.

Savukārt Gaviezē problēmas radušās tāpēc, ka vecajiem un jaunajiem saimniekiem, kas patstāvīgu saimniecību veido pavisam citā pagasta vietā, dokumentos abi īpašumi uzrādīti kopā. Kad noskaidroti apstākļi, vajadzējis ieviest pavisam jaunas uzskaites lapas.

Lauksaimniekos vērojama neuzticība

Grobiņas pagastā struktūras pārbaudes pienākumus veic Valda Untule. Viņa piedalījusies arī lauksaimniecības skaitīšanā 2001.gadā, tāpēc nepieciešamā pieredze esot uzkrāta. Taču arī tad pat nelielā saimniecībā paiet laiks, kamēr izdodas saņemt atbildes uz visiem jautājumiem.

Intervētāja apgalvo, ka visās lauku sētās līdz šim uzņemta laipni, bet vienviet, kur ieradusies tieši ģimenes talkas reizē, pat uzcienāta ar saldiem raušiem. Lapās atbildes viņa ierakstot vispirms ar zīmuli, bet vakarā mājās visu kārtīgi pārrakstot ar pildspalvu atbilstoši stingrajām prasībām. Piemēram, ierakstītie cipari vai burti nedrīkst pieskarties rūtiņas malām, kur tie jāieraksta.

Kaut gan atbildes lielākoties tiekot sniegtas bez tielēšanās, daži lauku cilvēki pauduši neizpratni, kam tās vajadzīgas. Ziņas par saimniecības darbību taču regulāri saņemot Lauku atbalsta dienests, kas administrē tiešos maksājumus. Tāpat sistemātiski tiekot veikta lopu uzskaite un piena kvotu pārbaude. Vai tikai Eiropas Savienības ierēdņiem nav padomā jaunas reformas. Apšaubīts tiekot arī ziņu tālākās izmantošanas process. Zemnieki sakot, ka valdība skaitļus sagrozīs, kā tai būs vajadzīgs.

“Mēs jau stāstīto pārbaudīt nevaram, uzticamies saimnieku sacītajam,” sacīja Valda. Visvairāk lauksaimniekiem nepatīkot atbildēt uz jautājumiem par nodarbinātības lietām, jo viņi baidās, ka var iekulties nepatikšanās par tā dēvētajiem barterdarījumiem.

Līdzīgas atziņas pauda arī Ruta Kļava, kura saimniecību pārbaudi veic Durbes novada Tadaiķos. Visi intervējamie, pie kuriem viņa brauc ar personisko auto, uzticoties, jo ir pazīstami. Problēmu neesot bijis, izņemot vienu gadījumu, kad saimnieks nevaļas dēļ atteicies atbildēt uz jautājumiem. Par šādu rīcību draud administratīvais sods. Tas var skart arī kooperatīvo sabiedrību Priekules pagastā, jo arī tur pretimnākšanas nav bijis.

Gara saruna intervētājiem neraisoties arī tajās saimniecības, kur nekas nenotiek. Vienā otrā vietā tiekot apstrādāts tikai neliels gabaliņš no īpašumā esošās zemes, pārējās platības ieaugušas krūmos un zālē. Tomēr tādu pagastos nav īpaši daudz.

Ziņas nedrīkst izkropļot patieso ainu

“Šogad pārbaude norit ievērojami gludāk nekā 2001.gadā, kad lielas problēmas sagādāja veidlapu aizpildīšana. Daudzas no tām vajadzēja pārstrādāt. Tāpēc var sacīt, ka vismaz rakstīt esam iemācījušies,” secina Brigita Zariņa, kura ir lauku saimniecību struktūras aptaujas vadītāja Liepājas rajonā. Viņa statistikas nozarē nostrādājusi ilgus gadus, bet aptaujas organizēšanai nepieciešamās zināšanas ieguvusi, mācoties īpašos kursos.

Lai iedrošinātu lauksaimniekus uz jautājumiem atbildēt precīzi, Centrālā statistikas pārvalde S.Plaukai atsūtījusi vēstuli, kurā uzsvērts, ka lauku saimniecību struktūru pārbaudes laikā ievāktās ziņas nekādā gadījumā nenonāks nedz Lauku atbalsta dienesta, nedz Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā. Statistiķi iegūto informāciju apkopos un kopsavilkumu nosūtīs ES institūcijām, kas to izmantos, aprēķinot atbalsta maksājumu apmēru. Ja tomēr ziņu sniedzēji melos, cietīšot tikai paši, jo neprecīzo ziņu dēļ par valsti izveidosies kroplīgs priekšstats un arī maksājumi lauksaimniecībai tiks aprēķināti neatbilstoši patiesajai situācijai.

Centrālā statistikas pārvalde paskaidrojusi arī, ka Lauku atbalsta dienestam sniegto informāciju izmantot nevar, jo tā ir nepilnīga un ietver tikai tās platības, par kurām saimniecībām pienākas tiešie maksājumi.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Biruta Zariņa (no labās) saņem aizpildītās veidlapas no Grobiņas pagasta lauku saimniecību īpašnieku intervētājas Valdas Untules.