Biezā ledus sega, kas bija izveidojusies šoziem, pavasarim atnākot, pamazām izčākst. “Kaut gan ūdens vēl ir auksts un līdaku nārsts nav novērots, šo zivju ikri ir nobrieduši, un saudzēšanas laiks ar 1. martu ir sācies,” atgriezies no kārtējā reida, sacīja Iekšējo ūdeņu kontroles Liepājas sektora vadītājs Ģirts Liepiņš.

Līdakas pirms nārsta esot kļuvušas rijīgākas, tādēļ tās vieglāk sagūstīt. To izmanto maluzvejnieki, kas turpina izlikt ūdas. Tomēr zvejas noteikumu pārkāpējiem draud paaugstināta atbildība. Par līdaku paturēšanu lomā laikā no 1. marta līdz 31. aprīlim notvertajiem maluzvejniekiem ir jāmaksā pieckārtīgs sods. Daudz neesot trūcis, lai to nāktos darīt liepājniekiem, kas 1. martā bija devušies makšķerēt uz Sepenes ezeru Vaiņodes novadā. Tomēr, ieraugot, ka tuvojas zivju inspektori, viens no viņiem pamanījies iebēgt un paslēpties tuvējā meža biezoknī. Tādējādi uz ledus palikušie Vadims un Vladimirs visu vainu par ezerā izliktajām 26 ūdām un maisā paslēptajām trim līdakām uzvēluši nenoskaidrotajam bēglim. Tomēr nepatikšanas viņi piedzīvoja, jo saņēma sodu par darbošanos uz ezera ledus bez makšķernieku kartēm.

Ģirts Liepiņš pastāstīja, ka, kopš sācies līdaku zvejas liegums, reidus rīkojot biežāk. To gaitā ūdas, kuru īpašnieku noskaidrot nav izdevies, izņemtas Papes ezerā un Bārtas upē, bet policijas darbinieki aizturējuši liepājnieku Genādiju, kas bez licences darbojies uz Durbes ezera ledus.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Pētera Jaunzema foto

Līdakas, nārstam tuvojoties, kļuvušas īpaši aktīvas.