“Mēs neesam tādi, kā visur Latvijā, kur priecājas par aktīviem cilvēkiem. Šeit to diemžēl nedara,” tā par Pāvilostas iedzīvotāju padomes un Dienvidkurzemes novada pašvaldības sadarbību saka padomes pārstāve Marita Horna.

”Interesants” sākums

Pāvilostas iedzīvotāju padome izveidojās, jo vietējie uzskatīja, ka kopš Dienvidkurzemes novada izveides pilsēta vairs netiek saimnieciski pienācīgi pārvaldīta. “Tāda sajūta, ka kopš Dienvidkurzemes novada dome sāka savu pārvaldību, viss tā kā nobremzējies un iet pašplūsmā.

Pēc novadu reformas mums vairākus mēnešus bija pilnīga neziņa un nesaprašana, kas ar mums vispār notiek, kas par mums atbild, ko un kam varam prasīt. Izveidojāmies, kad bija bezizeja.

Sanācām kopā un nolēmām, ka varam sadarboties ar pašvaldību. Mēs esam tie, kas nestāv uz stūra un savā starpā nepārspriež, kas un cik te ir slikti. Mēs sanākam kopā, izdomājam jautājumu loku un rakstām pašvaldībai,” saka M. Horna.

Līdz šim sadarbība gan neesot bijusi sevišķi dinamiska. Problēmas sakne esot tajā, ka padomes darbības nolikums, kura izstrādes procesā piedalījušies trīs juristi, vēl joprojām neesot apstiprināts.

Šī iemesla dēļ vairākas viņu iniciatīvas netiekot ņemtas vērā, un padome ar to ir nemierā. “Viņi spēlē uz to, ka iedzīvotāju padome nav apstiprināta, tas ir viņu jājamzirdziņš. Mūs sadusmo tas, ka ar apstiprināšanu tiek vilkta gumija, jo uz tā pamata mums visu ko atsaka. Viņi atsaucas uz mums kā privātpersonām un nedod informāciju par vajadzīgo,” norāda padomes loceklis Ritvars Rekmanis.

Padomes pārstāvji uzsver, ka pašvaldība nolikuma neapstiprināšanu nav pamatojusi. “Mums nemaz nav bijusi saruna par to, kas viņus neapmierina, jo viņi nolikumu nemaz nav izskatījuši,” stāsta M. Horna. “Visu laiku ir runa par to, ka nolikumā ir kas neapmierinošs, bet tā īsti neviens nevar pateikt, kas tad īsti viņus neapmierina,” atzīmē arī Kristīne Megne.

Padomes pārstāvji sevišķi sašutuši ir par Sakas pagasta un Pāvilostas pilsētas jaunā pārvaldnieka Arta Rimmas vārdiem intervijā portālam, kurā viņš padomes nolikumu nosauc par ”vienas interešu grupas priekšlikumu savu mazo vēlmju piepildīšanai”.

“Mēs tātad esam to šauro interešu bīdītāji, kas uztraucas par Pāvilostu un tās vārdu,” sarūgtināta ir M. Horna.

Aizpagājušajā nedēļā padomes pārstāvji tikušies ar novada deputātu Andri Jefimovu, jautājuši, kāpēc padome netiekot atbalstīta un kāpēc nolikums neesot apstiprināts. “Viņš teica, ka tā viņam esot pirmā dzirdēšana,” saka K. Megne.

Padomes pārstāvji atzīmē, ka ar šādām komunikācijas problēmām un nevēlēšanos uzklausīt viņi sastopoties regulāri. “Tāds mums ir tas iesākums, tāds interesants,” piebilst M. Horna.

Paliek tukšām rokām

Ņemot vērā vietējo intereses, padome līdz šim rosinājusi vairākus priekšlikumus.

Viens no tiem bijis par Sakas pagasta un Pāvilostas pilsētas pārvaldes nosaukumu. Iedzīvotāji uzskata, ka pārvaldes nosaukumam jāsākas ar Pāvilostas, ne Sakas vārdu.

“Mēs ar to esam neapmierināti. Pirmkārt, tas ir alfabētiski aplami, un, otrkārt, visi taču uzsver, ka Pāvilosta ir pērle un vasaras tūristu galvaspilsēta.

Šādā kārtībā Pāvilostas vārds, tā sacīt, ir paslaucīts zem galda,” viedokli pauž M. Horna.

Šāds nosaukums apgrūtinot informācijas meklēšanu. Padomes locekļi norāda, ka esot jau saskārušies ar problēmu, kad tūristi nezina, kā atrast informāciju par Pāvilostu, jo nemeklējot pēc Sakas vārda. “Meklējot informāciju par pilsētu, vispirms izlec Sakas pagasts, un tad cilvēki nemaz tālāk nelasa,” norāda K. Megne.

Problemātiska esot arī jaunās pašvaldības vienotā mājaslapa, kurā trūkst informācijas par visa novada norisēm.

Vēl tapis iesniegums par nepieciešamību pēc ainavu arhitekta, kurš būtu vietējais un pārzinātu pašu iedzīvotāju vēlmes. Pašreizējā dārzniece esot no Durbes, un ar viņas veidotajiem apstādījumiem neviens neesot apmierināts.

”Kāda Durbes dārzniecei var būt saprašana Pāvilostā? Visi, kas šeit ierodas nez no kurienes – Grobiņas, Priekules, Durbes –, kāda tiem cilvēkiem var būt saprašana par šo vietu?” jautā M. Horna.

Daiga Krzišteka savukārt uzsver, ka šāda speciālistu braukāšana neesot arī ekonomiski izdevīga.

Tāpat padome nav mierā ar iepirkumu sistēmu. “Ja pasākumiem vajag ziedus vai cienastu, tad jābrauc uz Grobiņu. Tepat nevar neko paņemt. Tie ir lieki 90 kilometri,” neizpratnē ir Elīna Horna.

Kad padome tikusies ar Dienvidkurzemes novada pašvaldības priekšsēdētāju Aivaru Priedolu, viņš priekšlikumus uzklausījis un iesniegumus paņēmis sev līdzi.

Kad M. Horna pēc tam interesējusies pašvaldības administrācijā, uzzinājusi, ka iesniegumi nemaz neesot reģistrēti. “Tad es šos iesniegumus apkopoju vienā dokumentā un ar savu parakstu aizsūtīju, lai tiešām tiek iereģistrēti,” stāsta M. Horna.

Pie pašvaldības vērsušies arī ar jautājumu par budžeta līdzekļu izlietojumu. Viņiem ticis norādīts, ka budžets tiek sadalīts uz visām novada pilsētām un pagastiem, bet sīkāka paskaidrojuma neesot bijis. “Tā īsti jau atbildēts nav. Visur, kur ir runa par budžetu vai kur nepieciešams skaidrojums, atbildes nav,” teic K. Megne.

Apkarot nevēlamo

Ar savām vēlmēm un priekšlikumiem pie padomes regulāri vēršas Pāvilostas iedzīvotāji, īpaši par kafejnīcu ”Surf Cafe Spinout” un ”Das Crocodil terase” darbību. Padome uzskata, ka tās pārkāpj sabiedriskās kārtības noteikumus, regulāri atskaņojot skaļu mūziku pēc pusnakts, tādā veidā traucējot blakus esošo viesnīcu klientiem un iedzīvotājiem atpūsties. Vasarā esot ierosināti vairāki administratīvā pārkāpuma procesi par skaļo mūziku.

Šāda komersantu rīcība, pēc padomes pārstāvju vārdiem, esot sistemātiska problēma pilsētā. Ar šo sūdzību arī vērušies pie pašvaldības.

Padomes darbības laikā atrisināts suņu pastaigu jautājums pludmalē – nu ir izvietotas zīmes, kur tas atļauts. Tāpat pēc padomes ieteikuma pilsētā izvietoti jauni soliņi un atkritumu konteineri, kopā ar senioriem stādīti koki. Panākuši arī to, ka Pāvilostā nu dežurē divi policisti.

Vēl risināms jautājums par tirgus laukuma atjaunošanu, kurš pašlaik atrodas sliktā stāvoklī. Kalna ielā bijis paredzēts jauns asfalts, taču tā arī vēl nav. ”Tilts pāri Rudupei jāsalabo, miskastes ar vākiem arī pilsētā vajadzīgas, lai putni nevelk atkritumus ārā,” vajadzīgo turpina uzskaitīt aktīvie pāvilostnieki.

Viņi atkārtoti vērsušies pie Pāvilostas pārvaldnieka A. Rimmas, kurš amata pienākumus Pāvilostā pilda tikai kopš šā gada vasaras, un padomes pārstāvji norāda, ka komunikācija ar pārvaldnieku esot sarežģīta. “Viņš jau aktīvi darbojas un komunicē, bet es domāju, ka mēs vienkārši viņam nepatīkam,” saka R. Rekmanis.

”Jau pašā sākumā viņš pateica, ka sev uz galvas kāpt neļaušot. Teica, ka viņu neinteresējot, kas šeit bijis pirms tam. Kā cilvēks, atnākot no malas uz svešu vietu, var neinteresēties, kas šeit ir bijis?”

savu sašutumu pauž E. Horna.

Lai gan padome vēl joprojām izjūt atgriezeniskās saites trūkumu no pašvaldības puses, rokas viņi nenolaiž – turpina izstrādāt priekšlikumus un cīnīties par pilsētas labklājību. Ar nepacietību gaida nākamā gada 1. janvāri, kad spēkā stāsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais Pašvaldību likums, kas paredzēs lielāku sabiedrības iesaisti pašvaldību darbā.

Iedzīvotāju padome cer, ka tad viņu nolikums tiks apstiprināts. ”Mēs neapstāsimies un turpināsim. Likums būs spēkā, un viņiem būs jāakceptē,” pārliecināta ir K. Megne.

Tikai pēc likuma ieviešanas

”Tik biežas un nepārtrauktas sarunas ar vienu interešu grupu Pāvilostā nav bijušas, tikai ar šo,” komunikāciju ar iedzīvotāju padomes iniciatīvas grupu vērtē A. Rimma.

Viņš stāsta, ka padomes nolikuma neapstiprināšana esot izskaidrota un viņiem rakstiski atbildēts. Nolikums tikšot izskatīts, kad valstī taps ieviests Pašvaldību likums. ”Biedrības izstrādātajā nolikumā bija tikai vienpusējas grupu intereses, turklāt no valsts vēl nav spēles noteikumu.

Kā mēs varam kaut ko apstiprināt, ja mēs vēl līdz galam nezinām, kas mums ir jāapstiprina? Šajā brīdī skriet pa priekšu notikumiem ir mazliet dīvaini,” saka pārvaldnieks.

Arī Dienvidkurzemes novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Priedols norāda, ka padome varētu tikt apstiprināta tikai pēc jaunā likuma ieviešanas. ”Tikko būs likums, tā mēs ar prieku. Nekad mums nav bijusi doma kādam darīt pāri. Pāvilostas iedzīvotāju lielā aktivitāte – tā būtu ļoti laba palīdzība,” saka priekšsēdis.

Iesniegums par pagasta un pilsētas pārvaldes nosaukuma maiņu – par to A. Rimmam esot pirmā dzirdēšana. ”Šādi lēmumi ir deputātu jautājums,” viņš atzīmē. A. Priedols norāda, ka nosaukuma maiņa gan neesot uzreiz iespējama. ”Tas nav tik vienkārši – tad jāmaina domes nolikums.”

Novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Vārna apgalvo, ka visi padomes iesniegumi ir reģistrēti un uz tiem esot atbildēts.

Runājot par pagasta un pilsētas pārvaldes nosaukumu, viņš teic, ka pašlaik tas mainīts netikšot. ”Tas ir struktūrvienības nosaukums. Ko iedzīvotājiem maina tas, kā pašvaldība sauc savas struktūrvienības? Tā jau nav problēma, un nosaukumu var nomainīt, bet tam īsti nav nekādas nozīmes, jo Pāvilosta nav apvienota ar Sakas pagastu. Mums ir viens pārvaldnieks abās vietās, tāpēc arī tāds nosaukums. Ja mainīs pašvaldības nolikumu, kurā visas pārvaldes ir uzskaitītas, tad nosaukumu varētu arī apmainīt, bet pašlaik tā dēļ nekāda aktīva darbība nesekos. Manuprāt, tā nav aktuāla tēma, jo uz iedzīvotājiem tas īsti neattiecas,” saka U. Vārna.

Par ainavu arhitektu sūdzības no citiem iedzīvotājiem neesot saņemtas. ”Ne pārvaldnieks ir sūdzējies, ne kāds cits. Es domāju, ka tas varbūt nedaudz ir aizvainojums no kāda iepriekšējā daiļdārznieka. Ja ir cilvēks, kas strādā, tad mēs viņu noteikti nemainīsim. Ja būs sūdzības, tikai tad kaut ko darīsim.”

Kas attiecas uz budžeta jautājumu – ar to jebkurš varot brīvi iepazīties. ”Budžets ir publicēts mājaslapā, viss ir publiski pieejams, tā ka vajag tikai meklēt informāciju. Tāda Pāvilostas budžeta vairs nav, tagad viss ir kopējs. Gribam vai negribam, mēs tomēr tagad esam viens novads,” norāda U. Vārna.

Lai risinātu neskaidrības, tiks rīkotas iedzīvotāju sapulces, kuras notikšot tik drīz, cik vien iespējams. ”Jācer, ka šogad. Ja ne, tad nākamā gada sākumā,” min A. Priedols.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.