Uz Nīcas novada domes rīkoto iedzīvotāju sapulci piektdien, 6.decembrī, ieradās tikai viens no uzaicinātajiem Kurzemes vēlēšanu apgabalu pārstāvošajiem Saeimas deputātiem. Nīcas un Rucavas pašvaldību vadītāji un vairāki iedzīvotāji sapulcē uzsvēra administratīvi teritoriālās reformas (ATR) nepārdomātu sagatavošanu un pārmeta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem autoritāru pieeju. “Pūces reforma ir varas atņemšana tautai,” teica aktīvais nīcenieks Aivars Tamužis.

Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis izstāstīja, ka visu frakciju deputātiem bijusi nosūtīta vēstule. Iecere bijusi viņiem parādīt, kāds ir ceļš no Grobiņas, pa kuru pēc reformas īstenošanas uz novada attīstību centru būtu jābrauc iedzīvotājiem, kā arī aizvest Saeimas deputātus uz Jūrmalciemu un Kalnišķiem, lai iepazīstinātu ar sociālās atstumtības riskiem.

“Kad vakar zvanījām, mums vieni pavaicāja – kad tad šādu vēstuli sūtījāt? Tā ir attieksme,” uzskata pašvaldības vadītājs. Uz tikšanos atbrauca Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone.

“Pašreizējā ATR likumprojektā reforma ir bilde, kurā ir teritorijas, robežas un centri. Lielākā daļa darba un diskusiju vēl ir priekšā,” atzina I. Indriksone.

“Manuprāt, visas pašvaldības nebūs pašpietiekamas arī pēc reformas. Visas teritorijas līdzsvarota attīstība ir mērķis, uz kuru jāiet. Tāpēc ir svarīgi, ka Lejaskurzemes novads varētu nebūt kopā ar Liepāju.” Lai nodrošinātu pamatfinansējumu visu pašvaldības funkciju izpildei, būtu jāmaina finansēšanas principi.

“Iedzīvotāju ienākuma nodoklis varētu tikt iekasēts gan pēc dzīves, gan darba vietas. Tas motivētu lauku teritorijas vairāk veidot uzņēmējdarbību,” teica deputāte.

Jau 2020.gadā jābūt pilnīgai skaidrībai par valsts funkcijām un to, ko kurš darīs un par ko atbildēs, atzīmēja I. Indriksone: “Tas ir pamata diskusiju objekts šobrīd – kādā veidā iedzīvotāji var iesaistīties procesā un pieņemt lēmumus. Pirmais līmenis šobrīd ir pašvaldību domes. Frakcijā esam izdiskutējuši, ka, ievēlot lielākas pašvaldības, svarīgi būtu izveidot “nulles līmeni”. Daļu no lemšanas, ko šobrīd faktiski dara pārvaldnieks, bez saskaņošanas konsultatīvajā pagasta padomes līmenī nevajadzētu virzīt tālāk uz domi. Šobrīd publiski par to nediskutē, bet komisijā mēs par to runāsim, lai būtu skaidri [likumā] ierakstīta sistēma un veids, kā ievēl šos cilvēkus, un lai domes deputātiem būtu saistoši viņu lēmumi.”

“Kāpēc Saeimas deputāti izvairās tikties ar iedzīvotājiem un neuzklausa mūsu problēmas?” sašutis bija V. Sūriņš. Iedzīvotājiem bija jautājumi arī pašvaldību vadītājiem, piemēram, cik Nīcas un Rucavas novadā ir darbinieku, kuriem pašvaldība maksā algu?

A. Petermanis saskaitīja, ka Nīcas novada pašvaldības administrācijā ir 33 darbinieki, bet kopā ar skolu tehniskajiem darbiniekiem, bērnudārzu audzinātājiem, sabiedrisko centru vadītājiem un citiem sanākot 56, vēl ir Komunālā pārvalde.

“Lai veiktu pašvaldības funkcijas, nav jau runa tikai par administrāciju, ir kurinātāji, sētnieki… es pat nevaru pateikt, jo negribu kļūdīties. Šos jautājumus man kārto izpilddirektors,” teica J. Veits.

Nīcas iedzīvotājs Ingus Krūmiņš izteicās, ka, izveidojot Lejaskurzemes novadu, varēs ieekonomēt astoņu būvvalžu vadītājus, jo pietiks ar vienu iestādi.

“Ja paliek 39 novadi, vai esat skatījušies arī tādu variantu, ka paliek 37 Saeimas deputāti?” vaicāja Nīcas novada Komunālās pārvaldes vadītājs Aigars Veiss. I. Indriksone atbildēja, ka par deputātu skaita izmaiņām esot “diskutējuši tikai neformālā vidē”.

Sapulces dalībnieki pārsvarā bija kritiski noskaņoti pret pašreizējo ATR variantu. Prāvests Ainars Jaunskalže atzīmēja ļoti cinisko ministra attieksmi: “Augstprātīgi saka, ka jūs varat sniegt priekšlikumus, bet mēs esam vara un mēs lemsim. Valdība nav orientēta uz reģionu attīstību.”

“Nebalsosim par tādu [reformas] variantu, kāds šobrīd ir sagatavots. Gaidām VARAM un Finanšu ministrijas piedāvājumu,” teica I. Indriksone. Līdz 17. decembrim pašvaldības var sagatavot priekšlikumus un sniegt visām frakcijām un komisijām, aicinot tos ņemt vērā.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 11.decembra numurā.

#kvards-20191211-04#

13Skatīt galeriju