Otrdiena, 16. aprīlis Mintauts, Alfs, Bernadeta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Lielo vilku un plēsīgos suņus tikai… pabaidīja

Lielo vilku un plēsīgos suņus tikai… pabaidīja
17.10.2006 18:08

0

Atslēgvārdi

Aizvadītajā sestdienā lauku apsaimniekotāji bija sasparojušies, lai liktu trūkties plēsoņām, kas šoruden ļoti aktivizējušies un burtiski vajā ganāmpulkus un saplosa mājlopus. “Izmisuma medības”, kā tās bija nodēvējis Gramzdas pašvaldības vadītājs Augustins Eidejus, notika Priekules mežniecības teritorijā, bet klejojošo suņu vajāšana izvērtās Lieģu mežaudžu un zemnieku saimniecības “Kūmas” apkārtnē, kur ar aitkopību nodarbojas Āris Grāmatiņš.

Sarīko vērienīgas medības

 Par to, kā notikumi izvērtās trijstūrī starp Kalētiem, Gramzdu un Virgu,  vakarrīt pastāstīja Priekules mežniecības mežziņa vietnieks Modris Otaņķis. Minētajos trīs pagastos vilki  zemes apsaimniekotājiem vairs nedevuši miera. Šīs vasaras un rudens gaitā pavisam saplosīti desmit bullēni, kā arī vairākas kazas.   Redzot, ka tie var rīkoties nesodīti, uzbrucēji palikuši pārlieku  nekaunīgi. Pat skaļa muzicēšana un māju tuvums tos nav atturējis no asinsdarbiem. Vienā vietā saplosītais upuris bija vilkts pa pļavu aptuveni simts metru. Galvenais, ka visā pagastu trijstūrī vērojams viens un tas pats rokraksts. Lai atbrīvotos no vajātāja, tuvāko mednieku kolektīvu dalībnieki nolēmuši rīkoties kopīgiem spēkiem.  Uzaicinājuši viņiem pievienoties arī liepājniekus, kuru medību kolektīva teritorija atrodas Vārtājas upes pretējā krastā. Taču viņi esot aizbildinājušies, ka nevēlas savās platībās trokšņot. Tādējādi tikšot izbiedēti ne tikai plēsoņas, bet arī visi pārējie meža dzīvnieki.

Neraugoties uz liepājnieku atteikšanos, Gramzdas, Kalētu un Virgas pagastu mežos iecerētās medības notikušas. Tajās piedalījušies aptuveni 70 mednieki un dzinēji. Kad bijis pārbaudīts pirmais ielenktais mežu masīvs, Modris Otaņķis sapratis divas lietas. Labo, ka vilki tur nav atradušies, un slikto – arī citu dzīvnieku tur nav. Tomēr vietējais iedzīvotājs Alberts Ķeris apgalvojis dzinējiem, ka vēl piektdien netālu no mājām sastapies ar vilku aci pret aci. Tas licis domāt, ka pelēči būs pamanījuši vajātājus un  laikus pa zvēriem vien zināmām takām aizbēguši.

Vai vilks būs saņēmis mācību?

Vēlāk, jau medību beigu daļā, šī doma radusi zināmu apstiprinājumu. Pa mobilo telefonu satraukts piezvanījis Gramzdas pagasta vadītājs Augustins Eidejus un pastāstījis, ka ievainojis pelēci, kurš aizskrējis uz Dunikas purvu pusi. Modris Otaņķis secina, ka nez vai vecais vilks bija viens. Ja būtu precīzāk veikta dzīšana, iespējams, ka medniekiem paveiktos vairāk. Taču pat tagad var cerēt, ka vilks ir saņēmis mācību un atpakaļ uz Kalētu, Virgas,  Gramzdas trijstūri nenāks. Tādās domās bija arī Augustins Eidejus, kurš pelēča kažokā bija ieraidījis septītā numura renkuli. Mednieks gribējis izsekot ievainoto zvēru, taču tas pazudis skatienam, noslēpjoties krūmainē. Pagasta priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka arī citus plēsīgos zvērus izdosies saukt pie atbildības par ganāmpulku postīšanu, taču tas notikšot vēlāk, kad uzkritīs pirmais sniegs un būs izlasāmas zvēru pēdas.

Aizvadītajā nedēļā apkārt klejojoši suņi trīs dienas pēc kārtas  vajāja aitu audzētāja Āra Grāmatiņa ganāmpulku. Pāridarījums ir smags. Trešdienas rītā nokostas piecas aitas, ceturtdien – septiņas, piektdien – vēl divas. Turklāt daudzas sprogainītes esot saplosītas, un vairākas no tām nebūšot dzīvotājas. Ja rēķinot kopā ar vasarā saplosītajām aitām, tad iznāk, ka saimniecība pavisam ir zaudējusi trīsdesmit (!) aitu. Turklāt viņš tāds neesot viens. Mājlopi esot sakosti un trenkāti arī Astrīdai Putniņai, Vērnieka saimniecībā un citās vietās.

Suņi vēl viltīgāki par pelēčiem

Saimniekam izdevies divus no uzbrucējiem redzēt. Viens esot tumšbrūns vilku sugas suns, bet otrs gaiša krāsojuma un nenosakāmas sugas radījums. Ārim Grāmatiņam ar dēlu radušās aizdomas, ka suņi nekur tālu neaizklīst, bet uzturas saimniecības tuvumā. Viņi paaicinājuši vietējo mednieku kolektīva vadītāju un mežsargu, lai kopīgi izstaigātu netālo birzīti. Kā tad! Abi suņi tajā mitinājušies. Uz tiem esot arī izšauts, taču lodes nav sasniegušas mērķus. Licies, ka pēc tāda brīdinājuma plēsoņām vajadzēja atkāpties. Tomēr – nē! Tie esot vēl viltīgāki un nežēlīgāki par vilkiem.

Piektdien tie parādījušies jau citā vietā, pavisam blakus aitu audzētāja mājām un saimniecības ēkām. Āris Grāmatiņš tajā brīdī atradies pie cita aploka, kur palīdzējis iekraut dzīvnieku savācējfirmas automašīnā dienu iepriekš nokostās aitas. Pa to laiku suņi plosījušies atkal. Neraugoties uz to, ka blakus turpat strādājuši cilvēki, kas būvēja nojumi siena novietošanai. Saimniekam radušās aizdomas, ka šajā reizē ganāmpulka vajātāji varētu būt paslēpušies mājām vistuvākajā birztaliņā. Kad šo versiju pārbaudījuši, izrādījies, ka tā ir pareiza. Atkal šauts uz suņiem, un atkal lodes tos neesot skārušas. Īsts detektīvstāsts. “Nu tagad trīs dienas plēsoņas nav rādījušies,” teica Āris Grāmatiņš vakar.

Nav neviena, kas reāli palīdzētu

Viņš ir saērcināts ne pa jokam. Un galvenokārt tāpēc, ka neesot  nevienas vietas valstī, kur lauksaimniekam, kurš ir ievērojis visus mājdzīvnieku turēšanas noteikumus, šādas nelaimes gadījumos meklēt atbalstu. Vērsies Durbes novada pašvaldībā. Priekšsēdētājs Uldis Strazds esot izbraukumā, bet viņa vietniece nezinot, ko iesākt.  Āris Grāmatiņš vērsies arī pie Rajona padomes priekšsēdētāja Aivara Šiļa, kurš solījis šonedēļ runāt ar novada vadītāju. Arī policijā reālu palīdzību neesot izdevies saņemt. Kāds tās darbinieks gan atbraucis uz zemnieku saimniecību, nofotografējis beigtās aitas, taču dialoga vietā lauksaimniekam nācies noklausīties garu monologu par to, cik sarežģīti ir strādāt. Ceturtdien zemnieks aicināts uz policijas iecirkni, lai uzrakstītu iesniegumu, taču viņam nav bijis iespējams to izdarīt, jo nācies sargāt savu ganāmpulku. Tad nu vakar viņš to grasījās izdarīt.

Trīs dienas Āris Grāmatiņš ziedojis, apbraukājot tuvākas un tālākas apkārtnes lauku sētas, lai noskaidrotu, no kurienes klejojošie suņi varēja rasties. Uzzināt to neesot izdevies, tomēr viņš redzējis, cik daudz laukos ir suņu. “Ja mums būtu tik daudz govju, cik ir suņu, tad pienu mēs nezinātu, kur likt,” zemturis sacīja, piebilstot, ka ļoti labi saprot lauku cilvēkus, kuriem suņi nepieciešami, lai gādātu par savu drošību, jo valsts to viņiem nespēj nodrošināt, neraugoties uz to, ka policijas budžets ir palielināts un sasniedz vairāk nekā astoņdesmit miljonus latu. Galu galā “Kūmu” saimnieks saprotot arī mežsargus un policijas iecirkņa inspektorus, jo to rīcībā nav pat transporta līdzekļa. “Ko viņi spēj cilvēkiem palīdzēt un kur paliek tā lielā nauda, ko saņem ministrija?” – tādi jautājumi viņu tagad nodarbinot.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Suņu saplosītās aitas zemnieku saimniecībā “Kūmas”.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz