“Man liekas, ka trusim patīk rozā krāsa!” mammai sajūsmināta sauc mazā aizputniece Melānija, kas kopā ar brāli Gustavu rotaļājas ar garaušiem. Māmiņa ar lielāko brāli Mārtiņu skatās un priecājas. Kazdangas kultūras nams sestdien ir pārvērties par trušu karaļvalsti. Ne tikai bērni priecājas par pūkainajiem dzīvnieciņiem bet arī nopietnajiem pieaugušajiem smaids atplaukst sejā. Latvijas Sīkdzīvnieku audzētāju biedrība “Trusis un citi” šeit rīko ikgadējo izstādi – Latvijas trušu dižsaietu.

Kultūras nama zālē garās rindās stāv būri ar apskatei un vērtēšanai atvestajiem trušiem. Blakus galdam ar mīkstiem un siltiem adījumiem no vilnas pie vērpjamā ratiņa sēž Inguna Valdmane no šķirnes trušu saimniecības “Mežiņi” Kocēnu novadā. Klēpī viņai, pa gabalu skatoties, šķiet, ir kodaļa. Pienākot tuvāk, izstādes apmeklētājiem patiešām paliek vaļā mute un zūd runas spējas, jo kodaļai ir garas, pūkainas ausis! “Vērpju dziju no Angoras truša vilnas. Šobrīd pa taisno no truša,” nesatricināmi mierīgi stāsta Inguna. “Nē, viņam nesāp. Trusis šobrīd jūtas tā, kā mēs jūtamies spa vai kad kāds mums ķemmē matus. Viņš nav ne sasiets, ne piespiests, bet mierīgi guļ.” Angoras trusis ik pēc trim mēnešiem ir jāatbrīvo no izaugušās vilnas, kas krīt ārā. Var ķemmēt, nocirpt vai vērpt pa taisno dzijā, kas gan ir vairāk šovs. Tāds vilnas ieguves veids ir lēns, tāpēc saimniecībā trušus cērp. Tad arī iznāk kvalitatīvāks pavediens. Truša vilna ir vienīgā, kas nekož, ir mīksta un desmitreiz siltāka par aitas vilnu.

Dižsaieta rīkotāji, Kalvenes Trušu muižas saimnieki Lauris un Signe Tomsoni atzīst, ka pasākums ir izdevies: “Cilvēku ir ļoti daudz, arī no citiem novadiem. Trušu audzētāji apmierināti, jo tāds pasākums vēl nav bijis. Lieliska, ērta vieta, vislielākais paldies Kazdangas pagasta pārvaldei un kultūras namam. Tā ir milzu uzticēšanās, ielaist mūs te ar dzīvniekiem. Cenšamies nepievilt.” Trušu muižas garauši aplociņā izklaidē bērnus. Saimnieki stāsta, ka jebkurš trusis to nevar. “Šie ir mūsu smalki audzinātie. Laika gaitā atlasām mierīgākos. Vajag cilvēcīgu attieksmi ilgtermiņā, tad trusītis pierod. Šie ir veterāni, visu vasaru nostrādājuši Trušu muižā un ir priecīgi, ka viņus kāds atkal atceras rudens sezonā,” saka Signe. Viņasprāt, ja grib tikt vaļā no stresa, ir jāaudzē truši. Pie tiem ir tāds miers, visas sliktās domas aizmirstas. “Truša glāstīšana ir terapija. Mēs gribam to attīstīt. Pat liels cilvēks kļūst kā bērns. Liepājā mums bija kuriozs – nāk bargs čalis, ādās ietērpies, ķēdēm nokāries. Un viņam vajag bildi ar trusīti – pilnīgi izkūst, viss bargais imidžs sabrūk.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 30. oktobra numurā.

#kvards-20171030-01#

18Skatīt galeriju