Svētdiena, 26. jūnijs Inguna, Inguns, Ausma, Ausmis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Liepājas rajonā palielinās audžuģimeņu skaits

Liepājas rajonā palielinās audžuģimeņu skaits
16.10.2007 20:18

0

Liepājas rajons patlaban ir viens no tiem, kurā ir visvairāk audžuģimeņu Latvijā. Tomēr nevienu no tām redakcijai sastapt neizdevās. Vai nu pati ģimene nevēlējās stāstīt par savu pieredzi, vai arī bāriņtiesa aizliedza tai runāt ar medijiem. Pat anonīmi. “Mums ir ļoti jauka audžuģimene, kurā tagad uzturas septiņi bērni no dažādām Latvijas vietām,” rosinot uzrakstīt par šo ģimeni, sacīja kādas pašvaldības sociālā darbiniece. Seši bērni iet skolā, viens – pirmsskolas izglītības iestādē.

Ar žurnālistiem nedrīkst runāt

“Ģimene ir materiāli labi situēta. Vecāki ļoti veiksmīgi tiek galā, ir atvērti, labestīgi, mīl bērnus,” uzsvēra sociālā darbiniece. Viņa piebilda, ka parasti bērni, kuri nonāk audžuģimenē, ir sevī ierāvušies, tādēļ piekļūt viņiem nav viegli.

Tomēr, kad sazinājāmies ar vienu no vecākiem, tika saņemta noraidoša atbilde. Vienkārši negribot stāstīt par savu pieredzi.

Kāda cita ģimene sarunai piekrita. Tomēr, kad par ieplānoto interviju uzzināja pagasta bāriņtiesas speciālisti, viņi ar presi aizliedza runāt. Kādā no pēdējiem semināriem esot norādīts, ka audžuģimenēm nevajag medijiem sniegt intervijas gan uz laiku pieņemto bērnu interesēs, gan tādēļ, ka ģimene ne vienmēr tiekot atspoguļota pareizā gaismā.

Mājās grib vienalga

Izglītības pārvaldes speciāliste bērnu tiesību aizsardzības jautājumos Pārsla Ivanova skaidroja, ka bāriņtiesa bērnu var nodot audžuģimenē, ja īstie vecāki ir miruši, bērns ir atrasts, vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības vai aprūpes tiesības, bērns atrodas viņa veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un vecākiem vai vecāki ilgstoši slimo.

Bērns audžuģimenē uzturas, līdz tiek izlemts, ka vecākiem atņem aprūpes tiesības, vai arī bioloģiskajā ģimenē situācija uzlabojas un viņš var atgriezties mājās. “Sākumā sabiedrība bija pret to, ja bērnu citā ģimenē ievieto uz laiku, jo viņš izbauda ideālo ģimeni, bet pēc tam, iespējams, būs atkal jāatgriežas mājās. Bet, ja nebūtu audžuģimenes, viņš būtu bērnunamā,” uzsvēra P.Ivanova. Līdz ar to bērnam tiek parādīts, ka var dzīvot citādāk. Parādīta cita dzīves pieredze, iemaņas un prasmes.

“Vecākiem ir jāprot gudri rīkoties, jo visi šie bērni ir emocionāli traumēti. Viņu uzvedība, dzīves prasmes un iemaņas ir jāpieņem tādas, kādas ir,” uz grūtībām norādīja speciāliste. Šiem bērniem bieži vien esot nepieciešams iemācīt darba iemaņas un elementāras dzīves prasmes, piemēram, ka maize jānopelna un kartupelis jāiestāda, lai tas nonāktu pusdienu galdā, ka savas drēbes un istaba jāsakārto. “Nav noslēpums, ka sociālā riska ģimenēs bērniem nav neviena pienākuma, nevienas atbildības. Tāpēc tie parasti ir bērni, kuriem nav robežu,” sacīja P.Ivanova.

Tomēr lielākās problēmas audžuvecākiem sagādājot bērna saikne ar bioloģisko ģimeni. “Lai kāda ir īstā ģimene, katrs bērnu uztver ļoti personīgi. Kā tas ir, ja pasaka – jūs nevarat, neprotat bērnu audzināt? Mēs katrs protestētu,” uzskata P.Ivanova. Un arī bērni visbiežāk gribot atpakaļ pie vecākiem, lai kādi viņi būtu. Tomēr esot arī izņēmumi.

Pabalsta apmēru nosaka pašvaldība

Par audžuģimeni var kļūt laulātie vai persona, kas ir vecumā no 25 līdz 60 gadiem, teikts Bērnu un ģimenes lietu ministrijas interneta mājaslapā. Vispirms savas pašvaldības bāriņtiesā jānogādā iesniegums, tā izvērtē personu piemērotību. Pēc tam kandidātiem jāiziet apmācība. Pirms diviem gadiem to nodrošināja Liepājas rajona Izglītības pārvalde. Tā kā tagad gribētāju skaits Liepājā un rajonā ir sarucis un pilna grupa – 10 ģimenes – vairs nesanāk, jādodas uz nodarbībām kaimiņrajonos.

Mācību programmu apstiprinājis Ministru kabinets. Ģimenei 10 sestdienas jāierodas uz nodarbībām, kurās stāsta gan par juridiskajiem un psiholoģiskajiem jautājumiem, gan par medicīnisko aprūpi. Noteikts, ka jāierodas abiem vecākiem, taču vīrieši mēdzot bastot. “Sievietes šai lomai ir gatavākas. Vīrieši nav tik iecietīgi. Un tad rodas problēmas ne tikai ar bērna audzināšanu, arī vīrs vēl piedevām jāskolo,” stāstīja P.Ivanova.

Par pienākumu veikšanu audžuģimene no valsts saņem 80 latu mēnesī. Šī summa atkarībā no pieņemto bērnu skaita nemainās.

Savukārt pašvaldība nosaka pabalsta apmēru bērna uzturam. Tas nedrīkst būt mazāks par 27 latiem mēnesī. “Pašvaldības ir gatavas maksāt ļoti atšķirīgas summas,” norādīja P.Ivanova. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas dati rāda, ka pašvaldības par viena bērna uzturēšanos bērnunamā vai patversmē mēnesī vidēji maksā 186 latus. Savukārt pabalsts bērna uzturam audžuģimenē Liepājā ir 60 latu, Kuldīgā – uz pusi mazāk, bet Daugavpilī – 90 latu. Vēl tiek piešķirts pabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegādei. Arī tā apmērs ir pašvaldības noteikts.

Pabalsti reizēm arī esot iemesls tam, kādēļ pašvaldības mēdz atteikties bērnu ievietot audžuģimenē. Pamatojums – par to ir jāmaksā.

Dod savējiem un citiem

Daudzās pašvaldībās sociālais darbinieks vienkārši sagatavo informāciju par to, kas ir audžuģimene un aicinājumu par tādu kļūt publicē vietējā izdevumā. Cilvēks izlasa informāciju, tomēr nospriež, ka tas uz viņu neattiecas. Tādēļ arī audžuģimeņu Latvijā pagaidām nav pārāk daudz. Piemēram, Liepājā neesot vairāk par divām ģimenēm.

Kā veiksmīgs piemērs tiek minēta Cīrava, kur statusu ieguvušas jau deviņas ģimenes. Viena no tām gan atteikusies un četrām pašlaik ir akadēmiskā pauze.

Cīravniekiem tas esot izdevies, pētot iedzīvotāju sarakstu, izvērtējot piemērotību un personīgi piedāvājot šādu iespēju. “Un tā kā tāda laba epidēmija ir aizgājusi tālāk,” priecājas P.Ivanova. Vaiņodē, Kazdangā ir divas, Kalētos un Grobiņā – viena audžuģimene.

Visbiežāk šajās ģimenēs pašu bērni jau izauguši un aizgājuši savā dzīvē. “Šie cilvēki ir ar īpašu starojumu, gatavi dalīties mīlestībā. Viņi dzīvē ir iemācījušies to, ka iegūt var tikai dodot. Viņi prot dot. Savējiem un citiem,” pēc tikšanās reizēm secinājusi P.Ivanova. “Sirds bagātība viņiem ir ļoti liela.”

Audžuģimeņu skaits Liepājas rajonā:

Cīravā – 8;
Vaiņodē – 2;
Kazdangā – 2;
Grobiņā – 1;
Kalētos – 1.

Uzziņai

Audžuģimene bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, vai viņam nodibināta aizbildnība.

Aizbildnis – persona, kas iecelta vai apstiprināta Civillikumā noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu bērna tiesību un interešu aizsardzību. Aizbildnis aizvieto saviem aizbilstamajiem vecākus, kā arī pārstāv bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās.

No www.bm.gov.lv

Ilze Lanka,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz