Nemitīgās lietavas, kas rajonu skāra sestdien un svētdien, lauksaimniekiem radījušas nopietnas problēmas. Tās īpaši smagi skārušas ilggadīgo zālāju sēklu audzētājus, kuri jau cieš zaudējumus. “Kartupeļi ir pavisam zem ūdens, sīpoli tāpat, bet par ilggadīgajiem zālājiem pat runāt negribas. Daži lauki jau bija nobrieduši un kuļami, tagad uz tiem ar kombainu pat uzbraukt nav iespējams. Nopļaut ar izkapti to visu varbūt varētu, bet jautājums – ko iesākt tālāk? ” pasūrojās Bunkas pagasta zemnieku saimniecības “Saules 1” īpašnieka Viestura Niedola sieva Dzintra.

Viņas dzīvesbiedrs tajā laikā piedalījās kooperatīvās sabiedrības “Tadaiķi K” kopsapulcē, kas bija sasaukta, lai ievēlētu valdes priekšsēdētāju un spriestu, kā rīkoties nelabvēlīgo laika apstākļu radītajā situācijā.

Par kooperatīvās sabiedrības vadītāju atkārtoti ievēlētais Ivars Vītols vēlāk pastāstīja, ka zemnieki vienojušies grūtā brīdī palīdzēt cits citam, ciešāk sadarbojoties. Sabiedrības locekļi, kuru lielākais vairākums ir graudaudzētāji, vienojušies, kā ražas novākšanas laikā strādās kombaini, kā tiks organizēta graudu pieņemšana kaltēs un kur varēs novietot labības kravas, kam sava kārta žāvēšanai kādu brīdi jāpagaida.

“Kaut gan sēkla ir nogatavojusies, strādāt pašlaik nav iespējams. Viss ir piemircis, un ir jāpaciešas, kamēr apžūs. Kombains stāv pagalmā un gaida brīdi, kad to iedarbināšu,” sacīja V.Niedols. Viņam šovasar esot jānokuļ 20 hektāru ilggadīgo zālāju. Protams, ka ar zaudējumiem šādā situācijā jārēķinās.

Nelabvēlīgajos apstākļos, kā allaž, optimistiski noskaņots ir dunalcnieks Jurijs Flaksis. Viņš kulšanu ilggadīgo zālāju druvās sācis jau pagājušās nedēļas sākumā. “Ko tas dotu, ja es stāvētu lauka malā un vaimanātu? Ir jārīkojas! Zālājus nevar salīdzināt ar labību. Ja vienu dienu nav lijis, tiem pietiek, lai varētu kult. Tā arī rīkojamies, un esam novākuši sešdesmit hektāru,” viņš teica. Viss kūlums nogādāts kaltēs un pa šīm dienām, kad nepārtraukti lija, dabūts sauss.

Tomēr “Krastmaļu” saimnieks neslēpa, ka pēc sestdienas un svētdienas gāzieniem kulšanu uz pāris dienām vajadzēs pārtraukt. Lai gan dažos laukos, kas ir mālaināki, iespējams nokult vismaz tos zālājus, kas atrodas virs ūdens lāmām, apbraucot tos, kas pavisam applūduši. Pieredzējušais lauksaimnieks cer, ka citus zālājus, kas vēl nav sasnieguši sēklu gatavības stadiju, izdosies nokult labākos apstākļos, un atzina, ka sēklas labībai lietavas pat nākušas par labu, jo vasarājs vēl sparīgi aug. Vējš neesot bijis pārāk stiprs, tādēļ veldrē nekas vēl neesot noguldīts.

Jurijs Flaksis vērtē ilggadīgo zālāju sēklu kūlumu.