Pēc tam, kad laikrakstā “Kurzemes vārds” Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs un Vecpils saieta nama bijušās vadītājas Rutas Hūnas pilnvarotā pārstāve, juriste Ligita Šukstule pauda neizpratni par tik ilgu sprieduma sastādīšanai atvēlēto laiku, Kurzemes apgabaltiesa laikrakstā vērsās ar skaidrojumu par sprieduma pasludināšanas kārtību civillietās.

“Apgabaltiesā nav sprieduma darba lietā! Vai jūs varat tādus brīnumus iedomāties? Mums ir atsūtīts paziņojums, kur nav norādīts datums, līdz kuram šis pagarinājums noteikts. Manā praksē pirmo reizi ir šāds gadījums,” iepriekš laikrakstam L. Šukstule pauda neapmierinātību saistībā ar šādu lietas izskatīšanas gaitu. Durbes novada domes iesniegtā pārsūdzība Kurzemes apgabaltiesā tika izskatīta jau 22. janvārī un par sprieduma sastādīšanas datumu tika noteikts 2019. gada 21. februāris, tomēr spriedums šajā datumā sastādīts netika.

“Likumdevējs jau pirms kāda laika atteicās no sprieduma obligātas pasludināšanas tiesas sēdēs. Tas nozīmē, ka tiesa var noteikt konkrētu datumu, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā,” laikrakstam skaidro Kurzemes apgabaltiesas tiesneša palīdze Laila Glazūna. Apgabaltiesā tiek skatītas tās lietas, kurās tiek pārsūdzēti pirmās instances tiesas, attiecīgi Kurzemes rajona tiesas, spriedumi. “Kad lieta izskatīta pēc būtības, tiesa paziņo datumu tuvāko 30 dienu laikā, kad spriedums tiks sastādīts un lietas dalībniekam būs pieejams tiesas kancelejā. Tomēr realitātē var izveidoties situācijas, kad sprieduma sagatavošanai nepieciešams ilgāks laiks,” stāsta L. Glazūna. Lielākā atšķirība esot tā, ka pirmās instances tiesā civillietas izskata viens tiesnesis, savukārt apgabaltiesā ikvienas lietas izskatīšana notiek koleģiāli jeb triju tiesnešu sastāvā. “Pirms sprieduma parakstīšanas visi trīs tiesneši iepazīstas ar sprieduma tekstu, izdara tajā savus labojumus, papildinājumus, precizējumus. Bieži vien tiesnešiem, rakstot spriedumus, nepieciešama konkrētā strīda padziļināta izpēte, liela apjoma pierādījumu pārbaude (dokumentu un ekspertu atzinumu analīze, liecinieku liecību noklausīšanās u.tml.). Tāpat jāiepazīstas ar Augstākās tiesas atziņām par strīdā piemērojamā likuma izpratni. Tas viss prasa laiku, un, tā kā apelācijas instancē šo darbu vienlaicīgi dara trīs tiesneši, viedokļi, argumenti mēdz atšķirties, tad notiek tiesnešu diskusija, līdz tiek panākts vienots redzējums un risinājums,” sprieduma sastādīšanas gaitu atklāj L. Glazūna.

“Turklāt tiesnešu ikdiena tiek pavadīta intensīvā darbā, tiesvedībā atrodas arī citas lietas, notiek tiesas sēdes, rakstveida procesi, dažādu procesuālu jautājumu risināšana, spriedumu un lēmumu gatavošana. Iespējama arī neplānota tiesnešu prombūtne gan darba pienākumu pildīšanas, gan slimības dēļ,” skaidro L. Glazūna. “Procesa dalībniekam būtiski ir tas, lai viņam tiktu nodrošinātas tiesības pārsūdzēt apgabaltiesas spriedumu likumā noteiktajā 30 dienu termiņā. Šis termiņš tiek skaitīts no tās dienas, kad sprieduma teksts faktiski ir sastādīts, to parakstījuši visi trīs tiesneši un tas kļuvis pieejams lietas dalībniekiem. Ir svarīgi, lai lietas dalībnieks nebūtu neziņā par lietas likteni, viņam ir tiesības būt informētam. Tādēļ, ja sprieduma sagatavošanai objektīvi nepieciešams papildu laiks, tiesa par to informē lietas dalībniekus. Tieši no datuma, kad spriedums faktiski ir parakstīts un kļuvis pieejams lietas dalībniekiem, tiek skaitīts tā pārsūdzēšanas termiņš.”