Par spīti spēcīgajām lietus šaltīm, kas izmērcēja tautastērpus, padarot meiteņu brunčus neizturami smagus, Liepājas rajona deju svētki “Izdejot laiku” noritēja līdz galam, kā bija paredzēts programmā. Sarīkojums sestdien risinājās parkā aiz Vērgales pamatskolas un bija viens no tūrisma maratona “Izbizo Liepājas rajonu!” pieturas punktiem. Koncerts sākas pulksten 20 vakarā, laiks vēl ir labs. Ap to laiku Vērgales centrā ielu nomales neierasti pilnas ar automašīnām. Pie veikala spieto jauniešu bariņi, bet parka tuvumā atpūšas tie, kuri jau nodejojuši, gatavojas tie, kuriem uz skatuves vēl jākāpj, bet aiz tribīnēm notiek alternatīvie deju svētki – ne viens vien skatītāju pāris griež savu danci.

Dejas kļūst jestrākas

Pie ieejas parkā uz apmalītes sēž bariņš jaunu puišu tautastērpos. Viņi esot no Vaiņodes jauniešu deju kolektīva un jau paspējuši uzstāties. “Sanāca normāli,” paškritisks ir Roberts Butkēvičs. Edijs Pupainis piebilst, ka pa dienu mēģinājumu laikā uznācis lietus, bet tas nemaz netraucējis. Mēģinājumi notiek savās drēbēs, ne skatuves tērpos. Edijs salīdzina, ka tautastērpā dejot ir ērtāk nekā džinsos. Puiši nenoliedz, ka gaida balli, un, jautāti, vai tas ir pats galvenais deju svētkos, nosmaida.

Tikko no skatuves nonācis Nīcas vidējās paaudzes deju kolektīvs. Liepājnieks Aigars Ambrēns atzīst: “Labas sajūtas!” Dejojot viņš jau labu laiku, bet Nīcas kolektīvā nule aizvadīts pirmais gads. “Nav jau Rīga, var arī izbraukāt. Bet, ja vajadzētu, varētu arī uz Rīgu izbraukāt,” Aigars pārliecinoši saka. Un piebilst: “Ja nepatiktu, nedejotu.” Vērtējot repertuāru un to, kā laika gaitā mainās horeogrāfija, viņš spriež: “Dejas kļūst interesantākas, jestrākas. Soļos nav vairs tik daudz stilizēta baleta.” Viņš norāda – lai deju labāk apgūtu un nebūtu problēmu, ja kāds saslimst, nav viena pastāvīga partnere, mēģinājumos pāri mainās. “Ja visu laiku ir viena un tā pati partnere, nav labi.”

Ierodas arī rokeri

Uz kopējā tautiskā fona īpaši izceļas četri cilvēki ādas apģērbos – motokluba “Vētrasputns” biedri. Zigmunds un Sondra Krauzes un Māra un Juris Veidmaņi piestājuši pa ceļam uz šlāgerfestivālu Ventspilī. “Garām neko nevajag laist!” uzskata Zigmunds. Viņi izmantojot katru izdevību noskatīties kādu sarīkojumu, taču šoreiz bijis konkrēts mērķis – Kazdangas pūtēju orķestrī spēlē Veidmaņu dēls. Zigmunds atzīst, ka tautiskās vērtības ir sirdij visnotaļ tuvas. Sieva dzied korī, būts arī uz Dziesmu un deju svētkiem. 

Pie viena no busiņiem runājam ar vīriem manāms Grobiņas Pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Priedols. Esot atbraucis atbalstīt savējos – deju kolektīvu “Sudmaliņas”. “Kur vien aicina, tur braucu,” viņš apgalvo, jautāts, vai bieži dodas līdzi uz koncertiem savas pašvaldības dejotājiem. Arī pats savulaik esot mēģinājis dejot. 70.gadu vidū pat piedalījies rajona mēroga svētkos. A.Priedols atzīst, ka gan jau varētu arī tagad iesaistīties kādā kolektīvā, tikai: “Droši vien partneri arī vajag. Bet es skatos, ka puikas malači – lieliem punčiem, plikām galvām svīzdami liek vaļā! Tāpat jaunie – sievas, ģimenes līdzi.”

Grobiņas Pagasta padomes vadītājs norāda, ka latvieši tradicionālo kultūru palēnām sāk aizmirst. “Cik vietās Jāņos bija tautiskā darīšana?” Tādēļ izdomājuši, ka nākamgad pievērsīsies šai lietai pamatīgāk. Kopā ar dziedātājiem un dejotājiem varētu apbraukāt visu pašvaldību. “Kultūra arī ir lielākā bagātība, ko Eiropa varētu no mums pieņemt, jo mūsu lauksaimniecības viņiem nevajag,” A.Priedols nosaka.

Danco līdz trijiem naktī

Tieši pirms lielā lietusgāziena A.Ambrēns nopriecājas: “Laika apstākļi ideālāki nevar būt. Nu kā – mēģinājumā drusku palija, tagad sausām kājām.” Tāpat arī A.Priedols teic: “Re, kā vietējie vērgalnieki laiku sariktējuši!”

Taču drīz pēc tam – ap pulksten pusdesmitiem vakarā – sāk krist lielas lietus lāses, skatītāji steidz slēpties zem kokiem, dejotāji auļo pēc lietusmēteļiem un plēvēm. Kāds vēl optimistiski nobrīnās – ko visi tā mūk, vai tad tiešām domā, ka tas uz ilgu? Ir gan uz ilgu. Turklāt gāziens ir spēcīgs, pa vidam vēl trāpās kāds zibens zibsnis un pērkona grāviens. Taču virsvadītāja Valda Grīnfelde svētkus nepārtrauc, un tiek dejots vēl pusstundu, neizlaižot arī nobeiguma deju “Pie jūriņas, maliņā”.

“Dabas stihija nevar izjaukt ne dziesmu, ne deju svētkus,” uzsver rajona Kultūras nodaļas speciāliste Aija Niedola. Viņa atceras, ka pērn lietus bijis arī rajona mēroga dziesmu svētkos Pāvilostā. “Laiku nevar prognozēt, bet dejotāji un koristi ir izturīga tauta,” uzslavē A.Niedola, piebilstot, ka tautastērpiem nākas izturēt daudz – gan sviedrus, gan lietu. “Ir skates, bet tur jāuztraucas, tādēļ sarīkojām svētkus, lai katrs varētu parādīt, ko māk, un vairāk izdejoties.” Viņa saka lielu paldies gan dejotājiem, gan pūtēju orķestrim, gan deju virsvadītājai, gan pašvaldībai.

Svētku nobeigumā katram kolektīvam tika dāvināts “Kalniņmuižas” kliņģeris. Zaļumballe gan šoreiz nenotika, dalībnieki varēja izdancoties Kultūras namā. Uzstāšanās viņus nebija nogurdinājusi, un dejas turpinājās līdz pat pulksten trijiem naktī.

Ilze Lanka,
“Kurzemes Vārds”

Pēkšņais lietus Liepājas rajona deju svētku “Izdejot laiku” dalībniekiem un skatītājiem lika steigšus meklēt patvērumu zem plēvēm un lietussargiem.

Kamēr vēl nebija sācies negaiss, skatītāju rindas Vērgales muižas parkā bija pilnas. Turklāt gaisotne bija tāda, ka sarīkojuma vietu negribējās pamest.