Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi datus par pērnajā gadā notikušajām izmaiņām Latvijas lauksaimniecībā. Kaut gan dzīvnieku skaits lauku sētās kopumā nav būtiski palielinājies, tomēr 2007.gadā konstatēts gaļas un piena ražošanas apjomu pieaugums.

Skaitļi rāda pieaugumu

Pērn valstī iegūtas 84400 tonnas gaļas, kas, salīdzinot ar 2006.gadu, ir par 5,9 procentiem vairāk. Visstraujāk attīstījusies liellopu gaļas ražošana, kas palielinājusies par vairāk nekā vienu desmito daļu, bet cūkgaļas ražošana – par 6,9 procentiem. Iepriekšējā gada līmenī saglabājusies putnu gaļas ieguve. Statistiķi ziņo, ka audzētāju ieguvums gan nav salīdzināms ar pārdotajiem kilogramiem, jo vidējā gaļas iepirkuma cena dzīvsvarā ir samazinājusies no 627,13 latiem par tonnu aizpērn līdz 607,67 latiem pērn. Cena kritusies gan liellopu, gan cūkgaļai, palielinājusies vienīgi samaksa par valstī diezgan deficīto aitu gaļu.

Pērn turpinājusies arī ganāmpulku pārstrukturizācija. Rezultātā slaucamo govju skaits gada beigās samazinājies par divtūkstoš dzīvniekiem. Tomēr izrādījies, ka tas nav šķērslis, lai pienu varētu saražot par 3,2 procentiem vairāk. Vidējais izslaukums no govs tādējādi sasniedzis 4636 kilogramus, kas ir par 144 kilogramiem vairāk, nekā tika izslaukts no viena govslopa aizpērn. Par 6,5 procentiem palielinājies arī valstī iepirktā piena daudzums un pavisam pērn iepirktas 630600 tonnas slaukuma.

Strādā, ciešot zaudējumus

Publicētie dati mudina lauksaimniekus uz pārdomām. Durbes novada zemnieku saimniecības “Atvases” īpašniece Vizma Petrēvica par pieaugumu nebrīnoties, jo kaut ko tādu jau varēja prognozēt rudens pusē. “Taču šie skaitļi ir vairāk apbēdinoši nekā iepriecinoši, jo panākti uz ganāmpulku likvidācijas rēķina. Arī mūsu apkārtnē ne viens vien no lauksaimniekiem ir samazinājis liellopu skaitu, jo nespēja izturēt dārgās lopbarības cenas. Visi taču labi atceramies, kāds bija rudens, labību nebija iespējams nokult, daudzviet tā palika uz lauka, tāpēc graudi bija dārgi,” viņa teica. Pati neesot varējusi sekot kolēģu piemēram tikai tāpēc, ka nav kur sprukt, jo jākārto Eiropas Savienības iestāšanās programmas SAPARD saņemtā atbalsta parādi. Tas esot ļoti smagi, jo par katru pārdoto bullēnu “Atvases” pērn saņēmušas par 80 latiem mazāk, nekā tas bija iespējams aizpērn.

Ar situāciju cūkaudzēšanas nozarē redakciju iepazīstināja šķirnes dzīvnieku audzētavas “Nīcas rukši” vadītāja Dzintra Lejniece. Tā esot bēdīga, jo kopš pērnā gada septembra nākoties strādāt, ciešot ražošanas zaudējumus. Tas spiež audzētājus samazināt savus ganāmpulkus. Latvijas Cūkaudzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Varis Sīmanis informējis, ka cūku skaits valstī ir samazinājies no 450 tūkstošiem līdz 350 tūkstošiem. Ja gaļas ražošanas apjoms tomēr ir pieaudzis, tad to varēja nodrošināt tieši ganāmpulku samazināšana, kā arī dāņu lauksaimnieku sparīgā darbošanās, kuri bauda gan savas valsts, gan mūsu valsts maksātās subsīdijas.

“Nīcas rukši”, neraugoties uz smago situāciju, cūku māšu skaitu šoziem esot saglabājuši agrākajā līmenī. Sarucis tikai nobarojamo cūku skaits, jo saimniecība par spīti augstajām barības cenām cenšoties strādāt intensīvi, pārdodot vairāk dzīvnieku, lai pie zemajām cenām, tomēr kaut ko saņemtu arī pretī. Dz.Lejniece teica, ka viņu satrauc Latvijas cūkkopības liktenis, jo cūku mātes tiekot barotas tikai ar miltumu, taču pie intensīvas ražošanas tām jāsaņem arī vitamīni un nepieciešamie mikroelementi, kas tagad netiek nodrošināti.

Kooperatīvās sabiedrības “Dzēse” valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics uzskata, ka izslaukumu pieaugums pērn ir sasniegts, balstoties galvenokārt uz intensīvāku tehnoloģiju attīstību, kā arī ciltsdarba veicināšanu. Aizvien vairāk Latvijā tagad ievedot arī ģenētiski uzlabotas govis jeb tā dēvētās “piena mašīnas”, un tas neizbēgami atsauksies uz iegūtā slaukuma kvalitāti. “Mums ir jāsaprot, ka tas piens, ar kuru Latvija varēja lepoties starptautiskā mērogā, drīz vien vairs nebūs pieejams,” viņš teica.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”