Pašlaik medību noteikumi paredz, ka lūši ir limitētie medījamie dzīvnieki, un VMD katru sezonu ir jānosaka šo dzīvnieku pieļaujamais nomedīšanas apjoms.

Ņemot vērā, ka ir paredzēts veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu, kas Eirāzijas lūsi (Lynx lynx) noteiks kā īpaši aizsargājamu sugu, VMD pieņēmis lēmumu šajā medību sezonā nenoteikt pieļaujamo lūšu nomedīšanas apjomu un līdz ar to arī neizsniegt lūšu medību atļaujas, stāsta VMD pārstāve Vineta Vilcāne.

Lēmums pieņemts pēc sarunas ar Zemkopības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Dabas aizsardzības pārvaldi, kuras kompetencē ir īpaši aizsargājamo sugu uzraudzība.

Medniece un medību žurnāliste Kate Šterna uzsver, ka Eiropas Savienības sugu un biotopu direktīvā, kas aizsargā lielos plēsējus, ierosināts katras valsts situāciju vērtēt atsevišķi, jo nevar vienādi pielietot vienādus likumus citās valstīs un pie mums. “Latvijā mežu ir daudz vairāk, lūšu populācija ir daudz labākā stāvoklī. Balstoties uz mednieku ziņojumiem par lūšu novērojumiem, zinātnieki atzīst, ka populācija kļūst viendabīgāka – pieaug dzīvotnes ietilpība.

Lūši ne tikai apmetas tur, kur agrāk to nebija, bet skaits pieaug to esošajās dzīvesvietās. Latvijā ir ap pusotrs tūkstotis lūšu, iespējams, pat vairāk,” viņa norāda.

Lūšu limits parasti netiekot izpildīts, 150 dzīvniekus gadā nenomedī, tie esot ap simt lūšiem. Pateicoties nomedītajiem lūšiem, zinātniekiem ir pieejams ģenētiskais materiāls plēsēju izpētei, kā arī finansējums pētījumiem no Medību saimniecības attīstības fonda. “Tā ir pasaules pieredze ar visām aizsargājamām sugām – ja aizliedz to medības, suga vairs nevienam neinteresē valsts līmenī un tiek aizmirsta, atstāta, lai kuļas, kā var,” saka K. Šterna.

Par medījamiem dzīvniekiem rūpējas, seko līdzi to stāvoklim. Medniece pieļauj, ka tikko pieņemtais lēmums saīsināt baltā zaķa medību termiņu, lai šo dzīvnieku vairāk aizsargātu, ir bezjēdzīgs, ja neļauj medīt lūšus, jo lielie kaķi parūpēsies, lai balto zaķu kļūtu vēl mazāk.

Lielo plēsēju pētnieks, dabas eksperts Jānis Ozoliņš atzīst, ka šī esot juridiskas kļūdas labošana. ES direktīvā pastāv divu veidu aizsargājamo sugu saraksti.

“Savulaik Valsts kontrole, ķidājot normatīvo aktu atbilstību, konstatējusi, ka lūsim nepienāktos būt pie ierobežoti izmantotām sugām, tam jāatrodas sarakstā, kuru nedrīkst bez īpašām atrunām izmantot,” viņš paskaidro.

Latvijas situācija nedrīkstot atšķirties no ES prasībām. Tāpēc VMD, apzinoties, ka nākamgad kļūda likumos tiks labota, jau šogad izlēma nenoteikt medību kvotu. Īpašās atrunas Eiropā izmantojot Zviedrija, kur lūšus tādējādi tomēr atļauts medīt, un Igaunija, kur medī aizsargājamo sugu – brūno lāci. “Taču šis nav Valsts meža dienesta kompetences jautājums,” saka zinātnieks, to vajadzētu risināt augstākā līmenī.

“Vienīgais, kas cieš no lūšu medību lieguma, ir medību saimniecība,” atzīmē J. Ozoliņš. Viņaprāt, lūšu izpēte tāpēc neapstāsies, jo mednieku piegādātais materiāls, par ko viņiem paldies, tomēr neesot vienīgais avots zinātniekiem datu ieguvei.