Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 19. jūlijs

Vārdadiena: Digna, Jautrīte, Kamila

Mācās apsaimniekot nēģus  (6)

Atslēgvārdi nēģi | zvejniecība | pāvilostas novadpētniecības muzejs

Kurzemes nēģu zvejnieki pulcējās Pāvilostas novadpētniecības muzejā, lai piedalītos informatīvā pasākumā, ko rīkoja Institūta "BIOR" Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieki un Klaipēdas Universitātes pārstāvji, kas klātesošos iepazīstināja ar jaunākajiem pētījumiem par upes nēģiem Kurzemes piekrastē un parādīja, kā notiek nēģu iezīmēšana un palaišana Rīvas upē.

"Upes nēģu zveja Latvijā ir vēsturiski nozīmīga, ja ņemam vērā senās zvejniecības nozares tradīcijas un kultūrvēsturisko vērtību," skaidro "BIOR" vadošā pētniece Santa Purviņa, "turklāt tā ir ļoti dārga zivs, ir svarīgi to pētīt un saprast, kā to var pavairot, tieši tādēļ kopā ar Lietuviešu kolēģiem centīsimies novērtēt pārrobežu upes nēģu krājumus, noteikt aptuveno skaitu un saprast, kā varētu nodrošināt pārvaldību Lietuvā un Latvijā. Tas noteikti uzlabotu upju nēģu populācijas stāvokli, kā arī nodrošinātu piekļuvi nārsta vietām."

Pētniece skaidro, ka nēģis ir zivs, kas liek sarosīties maluzvejniekiem, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ svarīgi izprast apsaimniekošanas iespējas. "Šāds pasākums ir nepieciešams, lai mēs varētu tikties ar zvejniekiem, pastāstīt, ko mēs darām, informēt viņus par procesiem, kas skar zivis, un galu galā pateikt paldies, ka viņi mums ziņo par šīm zīmītēm, ko pieliekam, zivis iezīmējot. Mēs bieži nenākam pie zvejniekiem un nestāstām to visu, tāpēc šādas reizes šķiet īpaši vērtīgas," par rīkoto pasākumu viedokli atklāt S. Purviņa.

Institūta "BIOR" Zivju resursu pētniecības departamenta Iekšējo ūdeņu nodaļas pārstāvis Kaspars Abersons laikrakstam paskaidro, ka galvenais mērķis ir nostiprināt ilgtspējīgu, uz zinātniskiem pētījumiem balstītu, nēģu krājumu pārvaldību, līdzsvarojot šā nozīmīgā dabas resursa izmantošanu un saglabāšanu Latvijā un Lietuvā. "Ļoti svarīgi ir tikt skaidrībā ar nēģu apsaimniekošanas jautājumiem," stāsta K. Abersons, "līdz šim latvieši un lietuvieši nēģus katrs savā veidā ir tikai medījuši, bet mēs vēlamies sākt tos apsaimniekot. Galvenais, kas šobrīd jāsaprot, – cik liels ir mūsu apsaimniekošanas objekts, tāpat jānoskaidro vai mūsu nēģi ir viņu nēģi un viņu nēģi ir mūsu nēģi. Jāatrod labākais veids, kā saskaitīt, cik daudz viņu ir un cik lielu daļu noķer zvejnieki." Latvijas pētnieki vairāk strādājuši ar zvejas lietām, savukārt lietuvieši ar ģenētiku, tādēļ ir ko mācīties vienam no otra.

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 12. decembra numurā.

Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.

  • Komentāri (6)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!