Šonedēļ Liepājas Lauksaimniecības konsultāciju birojā beidzās apmācības kurss tiem trīs desmitiem mūsu un kaimiņrajonu lauku ļaudīm, kas apņēmušies nemeklēt vieglāku dzīvi ārzemēs, bet gan turēties pie savas tēvu zemes. Lai pretendētu uz Eiropas Savienības atbalstu, katram no viņiem jāiegūst pirmā līmeņa lauksaimnieka dokuments. Trešdien kursa klausītājiem notika praktiskas ievirzes nodarbība Jāņa Cielavas zemnieku saimniecībā “Gausēni” Vērgales pagastā, bet vakar viņi kārtoja mācību gala eksāmenu.

Nauda ir jāņem, ja to dod

Kā teica biroja vadītājs Jānis Briedis, šī apmācību grupa iepriecinājusi ar to, ka tajā zināšanas papildināja galvenokārt gados jauni zemnieki, kas nolēmuši pārņemt savu vecāku iekopto zemi vai arī nodibinājuši paši savu saimniecību. Sertifikāts viņiem nepieciešams, jo bez tā nav iespējams pretendēt uz nacionālajām subsīdijām un Eiropas Savienības maksājumiem. Nauda tiek atvēlēta tādiem lauku cilvēkiem, kas ne tikai vēlas strādāt, bet ir arī spējīgi to darīt perspektīvi.

“Ir jāmācās, ja nolemts strādāt. Esmu pārliecināts, ka ar tām zināšanām, kas saņemtas kursos nebūs pietiekami. Savulaik esmu pabeidzis tehnikumu, tad augstskolu, uzkrājis gandrīz četrdesmit gadus ilgu praktiskās darbošanās pieredzi, taču joprojām jūtu, ka zināšanu nav par daudz, tādēļ turpinu pilnveidot sevi. Tehnika un tehnoloģijas mūsdienās attīstās tik strauji, ka tām grūti tikt līdzi,” saviem ciemiņiem piekodināja Jānis Cielava. Šis atvasaras laiks, kad rudens lielākie darbi apdarīti, neesot tāds, kad ir daudz ko izrādīt, tādēļ viņš centās saviem jaunajiem kolēģiem dot vērtīgus padomus. Pirmais no tiem skan: ir jāizmanto visas pastāvošās iespējas. Ja Eiropas Savienība piešķir finansējumu, tad tas jāņem. Arī nacionālās subsīdijas vajag izmantot. Dažam labam nepatīkot kārtot papīru lietas, un tikai tāpēc cilvēks labprātīgi atsakās no atbalsta finansējumiem. Jānis Cielava domā, ka neviens no palīdzības veidiem nav par mazu, lai to atraidītu.

Ja naudu iegulda ražošanā, tās kļūst vairāk

Pats “Gausēnu” saimnieks esot izmantojis gan nacionālās subsīdijas, gan SAPARD naudu, gan Eiropas struktūrfondus. Tikai šādi rīkojoties, izdevies nobetonēt stāvlaukumu pie graudu kaltēm, kā arī sagādāt modernu zemes un sējumu kopšanas tehniku. Gan minerālmēslu kliedētāju, gan miglotāju, kas “Gausēnu” tehnikas parku papildinājuši šogad, gan traktoru, kas uzradies jau pirms dažiem gadiem. Nākamgad lauku apsaimniekotājs nolēmis tikt pie jauna kombaina, jo “Jeņiseja”, ar kuru strādāts līdz šim, radot pārāk lielus graudu zaudējumus. Sēklaudzētājs tādus nevarot atļauties. “Naudu ieguldīt lauksaimniecībā, protams, ir riskantāk nekā citās tautsaimniecības nozarēs,” teica Jānis Cielava, taču pat tad tā neesot bezcerīga nodarbošanās. “Ticiet man, jo vairāk naudas iegulda saimniecības attīstībai, jo vairāk tās kļūst.”

Arī par kredītiem vērgalnieks izteicās pozitīvi. “Gausēnos” tie tiekot izmantoti jau teju desmit gadus, un nekas slikts tamdēļ nav atgadījies. Turklāt jāņem vērā, ka pakalpojumi, degviela un citi komponenti turpina sadārdzināties. “Ja pirms trīs gadiem labu traktoru varēja iegādāties par 35 tūkstošiem latu, tad tagad tas maksā jau 55 tūkstošus,” uzskaitīja Jānis Cielava. Tehnikas cenu straujais kāpums saistīts ar metāla sadārdzināšanos. “Nopērkot kādu agregātu par aizņēmumu, lauksaimnieks var sevi mierināt ar domu, ka rīt šāds pirkums maksās daudz lielāku naudu.”

Turklāt Jānis Cielava uzsvēra, ka, iegādājoties jauno tehniku, zemniekiem nevajadzētu izvēlēties pašu lētāko, ko var dabūt, bet gan domāt par to, kā agregātus saimniecībā varēs efektīvāk pielietot. Esot jārūpējas, lai agregātiem varētu saskaņot jaudas, lai sakristu darbības sliežu platumi un citi rādītāji. Turklāt arī par savu veselību gan jaunāka gada gājuma, gan vecākiem lauku cilvēkiem esot jāgādā. Laba tehnika ļaujot to saglabāt ilgāk. Jānis Cielava teica, ka kādreiz, nosēžot četras stundas pie vecā traktora stūres, allaž pārnācis mājās ar sāpošu galvu un noguris, turpretī tagad, ērti iekārtojoties jaunā traktora kabīnē un paklausoties mūziku, viņš apstrādājot savus laukus gluži kā atpūzdamies.

Laukiem vēl ir cerība

Te gan jāteic, ka “Gausēnu” lauki ir līdzeni kā galds un akmeņi uz tiem nemētājas. Tas panākts, no gada gadā rūpējoties par lauku sakārtotību. Arī meliorācijas sistēmas šajā saimniecībā atšķirībā no daudzām citām darbojas perfekti, un grāvji ir rūpīgi izpļauti, nevis aizauguši ar kārkliem. Jānis Cielava teica, ka mazā lauku saimniecībā, kāda pieder viņam, nepieciešama specializācija. “Gausēnu” 127 lauksaimniecībā izmantojamajos hektāros nodarbojas ne tikai ar sēklkopību, bet 40 hektāros audzē arī biznesa kultūru – rapsi, kā arī kopj un izmanto mežus. “Meži ir tie, kas darbu sagādā arī ziemas mēnešos,” sacīja vērgalnieks.

 Vērtīgs padoms jaunajiem kolēģiem izskanēja sēklas iegādes sakarībā. Par to esot jārūpējas ļoti savlaicīgi, jo piedāvājums ir krasi samazinājies un droši vien pēc šīs sausās vasaras samazināsies vēl. No “Gausēniem” sēkla tiekot pārdota talseniekiem, saldeniekiem un dobelniekiem, bet tālākā vieta, kurp tā aizvesta, esot Valmieras rajons. Kursa klausītāji solīja, ka centīsies ievērot pieredzējušā lauksaimnieka atziņas. Raimonds Rencis no Durbes novada pastāstīja “Kurzemes Vārdam”, ka zemnieku saimniecībā “Pauzeri” nolēmis izmantot priekšlaicīgās pensionēšanās atbalstu, ko sniedz Eiropas Savienība. Pelnītā atpūtā došoties kundze, bet viņš turpināšot saimniekošanu. Apņēmību turēties, jo pamati attīstībai esot ielikti, izteica arī Uldis un Arta Klāsēni no Vērgales pagasta zemnieku saimniecības “Skollejas”. Viņi uz nodarbību “Gausēnos” bija atbraukuši kopā ar mazo meitiņu. Arī Sakas novada zemniekam Edgaram Dzintaram no zemnieku saimniecības “Plāteri” uz pleca snauda atvasīte. Skatoties uz mierīgi dusošo bērnu, pārņēma izjūta, ka Latvijas laukiem vēl cerība nav zudusi un atrodas cilvēki, kuri to vēlas izmantot.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

“Gausēnu” saimnieks un vairākkārtējs konkursa “Sējējs” laureāts Jānis Cielava neskopojās ar vērtīgiem padomiem.

Vairāki jaunie zemnieki uz nodarbību bija atbraukuši, līdzi ņemot savas atvasītes.