Maizīte, kā no devītā gadsimta. Ziemupes jūrmalā tapusi maizes krāsns bez dūmeņa
Ziemupes jūrmalā pēc biedrības “Ziemupīte” pārstāves Daigas Kadeģes iniciatīvas tapusi maizes krāsns bez dūmeņa – līdzīga tām, kādās jau IX gadsimtā latvieši cepuši maizi.
liepajniekiem.lv
D. Kadeģe pastāsta, ka līdzīga maizes krāsns atrodama Grobiņā, kur maizīti pēc senajām ieražām cep Maija Ostele.
“Man ienāca prātā, ka es arī tādu gribu. Maizes cepšana kā amats un zemes un maizes cepēja un ēdāja sasaiste mani ļoti uzrunāja. Tā ir mūsu vēsture – IX gadsimts, mūsu pamati un saknes. Es gan neesmu vēsturniece, bet pieļauju, ka šādas maizes krāsniņas ir pirmās, kas Latvijā bijušas.
Ar to mūsu senči ir sākuši, lai pie pašu ceptas maizītes tiktu, un man tas šķiet ļoti būtiski,” viņa saka.
Lai krāsns iznāktu autentiska un kvalitatīva, uzrunāts podnieks Einārs Dumpis, kurš ar lielu prieku aicinājumam atsaucies.
“Viņš mēroja tālo ceļu no Madonas puses, un beigās teica, ka šī sanākusi viena no kvalitatīvākajām, kuras viņš šādi veidojis. Jācer, ka arī maizīte cepsies ļoti labi,” priecīgi teic D. Kadeģe.
Krāsniņa veidota, sajaucot Vidzemes un Grobiņas mālus. “Ziemupē īsti neatradās māli, kas Eināram būtu pa smeķim. Viņš mūsu mālus izbrāķēja, bet derēja Grobiņas, tie lieliski gāja kopā ar Vidzemes māliem,” atzīmē “Ziemupītes” pārstāve.
Pašlaik krāsns vēl žūst, un D. Kadeģe teic, ka šāda veida maizes krāsnī pati līdz šim vēl maizīti cepusi nav. Viņas zināšanu pūrā glabājas no vecmāmiņas un mammas pārmantotās receptes.
Pēc tām D. Kadeģe maizi cepusi mūsdienīgākā krāsnī, taču pat tad tā sanākusi tik garda, ka visi ēdāji domājuši, ka saimniece tos cepot īstenā maizes krāsnī. “Piesaistot kādu maizes cepšanas konsultantu, būs jāmēģina arī šajā. Redzēs, kas tur sanāks, bet domāju, ka viss būs labi,” viņa noskaņota optimistiski.
Lai gan krāsniņa atrodas zem klajas debess, maizi tajā varot cept visu cauru gadu. 19. augustā Ziemupes jūrmalā norisināsies tradicionālais atpūtas pasākums “ma-DARA”, kura tēma šogad ir “Mežs”.
“Zināmā mērā arī par dzīvošanu mežā – gan par to, kas mūsu senčiem bija mežs, gan par to, ko mežs mums nozīmē tagad,
kāds mums no tā ieguvums un kāds varbūt mežam ieguvums no mums. Mūsu senči dzīvoja mežos, un, domājot par to, kāda tad bija viņu iztikšana, man saslēdzās kopā IX gadsimts un maize, tāpēc arī šī maizes krāsns tapa,” teic D. Kadeģe.
Pasākumā “ma-DARA” būs vērojamas meistarklases, kurās jaunajā krāsnī maizes cepšanu ierādīs Maija Ostele.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
