Patērētāji visā pasaulē pašlaik interesējas par veselīgu pārtiku, atzīst Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadošā pētniece Ilze Grāmatiņa. Latvijas lauku konsultāciju centra (LLKC) Liepājas filiāles rīkotajā seminārā lauksaimniekiem un mājražotājiem viņa stāstīja par jaunākajām tendencēm un pieejamajām tehnoloģijām gaļas un zivju produkcijas apstrādei un iepakošanai, neizmantojot mākslīgos konservantus. Taču mazie ražotāji stāsta, ka viņu lielākie šķēršļi attīstībai un jaunu produktu ieviešanai ir lielražotāju konkurence, sarežģītās normatīvās prasības, kā arī finansējums.

Par gaļas un zivju pārstrādes novitātēm interesējās gan pieredzējuši ražotāji, gan zivju audzētāji un lauksaimnieki, kas nolēmuši spert soli tālāk un piedāvāt produkciju ar pievienoto vērtību. Imants Vitlībs ar savām “Zirgu salas zivīm” ir pazīstams gan Liepājā, kur viņa ražoto produkciju var nopirkt tirdzniecības vietā “Andelland”, gan Grobiņā, “Martas kioskā”. Viņš ar interesi klausījās I. Grāmatiņas stāstījumā par zivju konserviem pašgatavotās aromatizētās eļļās ar dabīgiem garšaugiem. “Konservi ir risinājums. Jo ir tāds brīdis, kad nevar zivis iztirgot. Tad tik liek burkās,” pastāstīja zivju pārstrādātājs.

Mājražotāja no Aizputes Agnese Abersone gaļas kūpinājumiem pievērsusies pirms pāris gadiem. “Es ražoju mazos apmēros, man nav daudz produkcijas, neesmu cehs. Savus ražojumus pārdodu tirdziņos Priekulē, Vaiņodē, arī Aizputē,” viņa pastāstīja. “Es jau gribētu ar to mājas ražošanu tirgos noturēties, bet tas ir šausmīgi grūti. Lielajiem ražotājiem ir citi daudzumi, es nevaru ar cenām konkurēt kā mazais ražotājs.” 

Ļoti attīstījusies ir arī iepakojuma industrija, minēja LLU pētniece. Iepakojums aizsargā produktu no ārējās vides, piesārņojuma un baktērijām, kā arī masas un kvalitātes zudumiem. “Svaigai gaļai vispiemērotākā ir aizsarggāzu vide – ogļskābās gāzes un slāpekļa kombinācija. Populārs risinājums ir vakuuma iepakojums,” norādīja I. Grāmatiņa. “Latvijā vēl nav, bet ārzemēs strauji iegūst popularitāti tā dēvētais gudrais iepakojums, kas maina krāsu, reaģējot uz vides PH līmeni, vai arī tam ir izdziestošs svītrkods, kas tā norāda, ka produktu vairs nevajadzētu lietot uzturā.” Produktu uzglabāšanas laiku pagarina arī “sous vide” tehnoloģija, kas esot ļoti lēta, jo iepakotu gaļu vai zivis termiski apstrādā zemā temperatūrā ūdens peldē. Savukārt augstspiediena apstrāde, kas iznīcina mikroorganismus, bet neietekmē produkta sastāvu, ir ļoti dārga tehnoloģija, kas atmaksājas, ja ir liels apjoms.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 29. novembra numurā.

#kvards-20181129-06#