Dūšīgi ieķērušies ar smiltīm un koka gabaliem pilnajās
samezglotajās virvēs, Pāvilostas vidusskolas 1. klases skolēni tās velk uz
Lielās talkas atkritumu savākšanas punktu. Sejas atspoguļo nepārprotamus pūliņus,
jo virves ir smagas, bet padoties mazie negrasās.

“Bērni ir tik
pārņemti, ka nevēlas neko atstāt. Un es paliku ar saviem maisiem, lai viņi
varētu īstenot mērķi,” smejas klases audzinātāja Inta Priedoliņa.

Cits par citu
skaļāk bērni sajūsmā stāsta skolotājai par piedzīvojumiem, velkot pa smiltīm
smagās virves vairāku simtu metru garumā. Saķēruši savu guvumu, seši mazie
strādnieki kopīgiem spēkiem cenšas to nogādāt līdz norādītajam atkritumu
savākšanas punktam. Pūles pieliktas tik lielas, ka reizumis turpat smiltīs
bērni arī apkrīt. Viņu balsīs ir jūtams patīkams satraukums. Arī no mašīnu
riepām, kas atrodas pie kāpām, mazie talkotāji vēlas atbrīvoties, taču tās viņu
spēkiem izrādās par smagām.

Kad “Kurzemes
Vārds” ierodas talkošanas vietā, pirmklasnieki jūrmalā aiz viesu nama
“Āķagals” strādājuši jau teju stundu. Bet no noguruma nav ne miņas.
Talcinieku spainīšos pavīd dažādu krāsu stikla gabali, pudeles, plastmasas un
gumijas gabali.

Kopumā pludmale
gan neesot netīra. “Jūra jau daudz ko izskalo un atkal paņem atpakaļ. Tas
tā mainīgi notiek, tāpēc jebkurā brīdī ir kaut kas atrodams,” pastāsta I.
Priedoliņa. Reizēm gan griboties aizrādīt kādam makšķerniekam vai atpūtniekam,
kas aiz sevis atstāj gružus. “Bet visi jau arī tādi nav,” norāda
audzinātāja.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 27. aprīļa numurā.

#kvards-20150427-06#