Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Mazinās plūdus

Mazinās plūdus
Foto: Ēriks Diržinsks
05.02.2018 07:12

"Kurzemes Vārds"

Liepājas pusē joprojām aktuāli ir plūdu riska mazināšanas pasākumi. Nīcas novadā notiek Arāju poldera aizsargdambja atjaunošana, savukārt Aizputes novadā atjauno ūdensnoteku Alokste, informē Valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ).

Latvijas teritorijā aktīvi tiek īstenoti projekti plūdu risku mazināšanā, lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju meliorācijā, valstij piederošu hidrotehnisko būvju, kā arī valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanā. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu pasākumā “Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās” 2017. gadā būvniecība ir uzsākta 11 projektos, tai skaitā arī Nīcā un Aizputē. 2018. gadā plānots sākt būvniecību vēl 15 projektos Latvijas teritorijā. Savukārt ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu 2017. gadā īstenoti 38 meliorācijas projekti, bet šogad plānots darbus sākt 48 objektos.

Nīcas novadā tiek īstenots Arāju poldera aizsargdambja atjaunošanas projekts. ZMNĪ Kurzemes reģiona meliorācijas nodaļas Liepājas sektora vadītājs Juris Gusts skaidro, ka aizsargdambis laika gaitā ir nosēdies un tādēļ jāatjauno. “Nav jau nekāda avārijas situācija, mēs vienkārši dambjus atjaunojam līdz atzīmei, kāda būtu nepieciešama, un nostiprinām. Arāju poldera dambis tiks paaugstināts līdz 2,40 metru atzīmei virs jūras līmeņa. Tur ir divi dambji, katrs vairāk nekā 4 km garumā. Pirmajam tiks atjaunota arī braucamā daļa, kas paredzēta niedru pļāvējiem materiāla izvešanai. Vēl tur dzīvo bebri un rok alas. Lai to novērstu, paredzēts vietām izbūvēt sietus.” Skatoties no laikapstākļiem, aizsargdambis tiks atjaunots līdz jūnijam.

Rucavā situācija gan bijusi skarbāka, atzīst J. Gusts. “Tikko pārtīrījām Līgupi un Paurupi Rucavas novadā. Ja tas nebūtu izdarīts, tad cilvēki tur jau būtu riktīgi noplūduši. Kā nekā vislielākais nokrišņu daudzums pagājušogad bija tieši Rucavā.”

Savukārt Aizputes novada Alokstes upe tiek atjaunota gandrīz 20 km garumā. ZMNĪ Kurzemes reģiona meliorācijas nodaļas Kuldīgas sektora vadītājs Ēriks Diržinskis informē, ka laika gaitā tās gultne zaudējusi noturību, upes krasti ir iebrukuši, konstatēts pieskalojums un bebru radīts pielūžņojums. “Ir samazinājies upes šķērsgriezums, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem krasām ūdens līmeņa svārstībām lietavu laikā. Rezultātā ūdensnoteka vairs nespēj novadīt pavasara palu caurplūdumus. Arī pērn upes ūdeņi vairākos posmos appludināja lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamās zemes, arī ceļus.”

Alokstes upes atjaunošanas darbu laikā paredzēta apauguma noņemšana, gultnes rakšana, caurteku tīrīšana, tiltu nogāžu nostiprinājuma remonts, drenu izteku atjaunošana, kā arī kājnieku laipu izbūve un videi draudzīgu elementu – sedimentācijas baseinu – izbūve. Būvdarbi noslēgsies šā gada oktobrī. Ē. Diržinskis vērš uzmanību uz to, ka, veicot atjaunošanas darbus, plūdu riski tiks samazināti, bet ne novērsti. Ir iespējams, ka arī turpmāk teritorijas applūdīs pavasara palu laikā, palienes pļavās nevarēs sēt ziemājus un nodarboties ar intensīvu lauksaimniecisko ražošanu.

Plānoto projektu Liepājas pusē vēl esot daudz. ERAF finansējuma ietvaros paredzēta Bārtas kreisā krasta aizsargdambja atjaunošana, Durbes upes un Papes kanāla atjaunošana. Savukārt ar ELFLA atbalstu tiks atjaunotas tādas upes kā Skalda Aizputes novadā, Birztala Priekules novadā, Lāņupe Durbes novadā un Ālande Grobiņas novadā. Šobrīd tiek gatavoti dokumenti Bārtas un Toseles upju atjaunošanas projektu pieteikšanai.

Paredzams, ka, īstenojot apstiprinātos projektus, plūdu riski tiks samazināti ap 15 tūkstošu hektāru lielā platībā visā valstī, pasargājot reģionos no plūdiem vairāk nekā 7 tūkstošus iedzīvotāju, kā arī lauksaimniecības un meža zemes. ERAF atbalsta pasākumā “Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās” no 2014. līdz 2020. gadam Latvijā paredzēts izlietot 43,4 miljonus eiro, savukārt ELFLA finansējums būs 36,6 miljoni eiro, tātad kopumā – 80 miljoni eiro.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz