Zemnieku un mednieku attiecības ir saasinājuši “Medību likuma” grozījumi, pie kuriem pašlaik strādā darba grupa. Viens no būtisku domstarpību iemesliem ir – vajag vai nevajag limitēt mežacūku medības. Zemnieki kategoriski norāda, ka mežacūkas un citi dzīvnieki nodara milzu postījumus ražai. Mednieki savukārt satraukti par to, ka viņiem svarīgus lēmumus izlemj, viņu viedokli daudz vērā neņemot.

Galvenie domstarpību iemesli ir ķeršanās pie medību limitu atcelšanas atsevišķām sugām, piemēram, mežacūkām un medību iecirkņu sadrumstalošana.

“Iet ļoti smagi,” nosaka mednieks Raimonds Runts. Viņš medī Priekules novadā. Mednieki jau bijuši gatavi uz daudziem kompromisiem, daudzviet piekāpušies, taču grozījumi tomēr “makten iesprūduši”. “Likumu veido zemnieki, lielie zemju īpašnieki,” mednieks uzskata un piebilst, ka Latvijā nevar darboties “ārzemju princips “šauju, ko gribu””.

To, ka pēdējo gadu laikā pieaudzis meža dzīvnieku skaits, rāda Valsts meža dienesta dati. Piemēram, mežacūku skaits kopš 90. gadu sākuma ir vairāk nekā divkāršojies. Par gandrīz 20 tūkstošiem pieaudzis staltbriežu skaits, stirnu līkne gan sākusi iet uz leju pēc tam, kad pirms pāris gadiem sasniedza pēdējo divdesmit gadu maksimālo punktu.

R. Runts sāpē par izpostītajām lauksaimniecības kultūrām saskata arī zemnieku pašu vainu: ja lauks ir mežmalā, tad to nevar ilgi atstāt neuzraudzītu, bet pēc tam visu atbildību par noēsto uzgrūst medniekam. “Ik pārdienas paskatīties, ja nepieciešams, sazināties ar mednieku kolektīvu – par visu taču ir jārunā. Mums bieži trūkst komunikācijas, cilvēciskuma.” Protams, arī mednieki ir dažādi, gadoties tādi, “kas ir tādos amatos, ka paziņo – neies jau braukt uz to zemnieku lauku!”. Bet tādu ir maz, tūliņ piebilst R. Runts. Turklāt dzīvnieku nodarītie postījumi jau nav vienīgā kataklizma, kas piemeklē zemnieku laukus. Mednieks ironizē, ka te nebūtu vietā princips: nav zvēra – nav problēmas.

“Tik traki vairs nav,” par domstarpībām starp abām pusēm šonedēļ saka Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons. Viņš pieļauj, ka kādu mednieku, iespējams, pārāk asi aizķēruši lauksaimnieku pārstāvju skaidrojumi par to, kā šos jautājumus risina Eiropā. Piemēram, Vācijā iecirkni izveidojot zemes īpašnieks un tad to piedāvājot apmedīšanai, bet mežacūka nav limitēts dzīvnieks Vācijā, Polijā un Lietuvā. Citu valstu pieredze arī rādot, ka medīt var sākt arī 50 hektāru lielā iecirknī.

Andra Gertsona foto

“Medību likuma” grozījumi dažādos gaiteņos iestrēguši tiktāl, ka mednieki paši saka: ir jāveido pavisam jauns likums. Tam, ka ir daudz vēl neatrisinātu jautājumu, piekrīt gan mednieki, gan zemnieki. Tikai abas puses vēl nav vienisprātis, kā panākt, lai visiem būtu labi.

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 24. maija numurā.

#kvards-20120524-03#