Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Medzē labs arbūzu gads

Medzē labs arbūzu gads
Foto: Ģirts Gertsons
16.08.2019 07:09

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Apaļi un iegareni, tumšzaļi, strīpaini un dzelteni kā ķirbji Medzes pagasta piemājas saimniecības “Arāji” laukā gozējas arbūzi. “Pēc tā tirgū mūs var atšķirt, ka pārdodam sešas – septiņas šķirnes,” saka saimnieks Rolands Dambis. Tirgot tikai paša laukos izaudzētos dārzeņus un ogas ir viņa goda un prestiža jautājums. Lauksaimnieks atzīst, ka šī vasara bijusi ļoti laba: “Arbūzu laiks mums ir gandrīz tāda atpūta, jo tos ir vieglāk savākt nekā zemenes vai gurķus. Salasīt simt kilogramus ir pusstundas darbs. Katru dienu nolasām ap 200–300 kilogramu.”

Pirmie agrie arbūzi ‘Zloto Wolicy’ bijuši gatavi jau pirms mēneša. Varēja nomēģināt mājās un piedāvāt Medzes pagasta svētkos. Tā ir poļu šķirne ar dzeltenu mizu un sarkanu iekšpusi. R. Dambim vismīļākā esot čehu šķirne ‘Laiko’ – nelieli, apaļi arbūzi ar tumšu mizu, kas izaug līdz 3–4 kilogramu svarā: “Līdzīga kādreizējam krievu ‘Ogoņok’, bet tas bija grumbuļains un neizskatīgs. Šie arbūzi ir smuki apaļi. Ar ‘Ogoņok’ kādreiz sākām, nu jau pirms divdesmit un vairāk gadiem.” Ātrāk nogatavojas dzeltenie un oranžie, tie neaug pārāk lieli. Pašlaik, uz arbūzu sezonas beigām, gatavojas līdz astoņus kilogramus smagas ogas. Tie gan izskatās tādi paši, kā ievestie arbūzi, jo šķirne paliek šķirne. “Var jau atšķirt, ka maniem arbūziem kātiņš ir svaigs, tikko rauts. Ar vieniem arbūziem sāk, ar citiem beidz, un tad jau ir skola klāt un jāsāk skolēnu ēdināšana Kapsēdes pamatskolā,” stāsta R. Dambis.

“Man vajag, lai kāds tos nopērk, lai cilvēkiem tiek,” saimnieks norāda, ka būtība neesot cenā. Pa šiem gadiem Medzes arbūzus Pētertirgū jau zinot, cilvēkiem vairs nav pārsteigums. “Ievestos arbūzus tirgo par 1,50 eiro, mēs pārdodam par 70 centiem. Apjoms tāds arī ir, lai dienā uz tirgu aizvestos nopirktu. Tāpēc mums šķirņu ir daudz. Tagad es zinu, no kurām iepirktajām šķirnēm jāatsakās, kuras vairāk domātas dienvidu zemēm. Negrib nogatavoties, iekšā ir biezāka miza, tā aiziet zaptēm.” Arbūza mizas baltā daļa nemaz nav zemē metama, no tās “Arājos” gatavo “savu garšīgo arbūzu zaptīti”. “Sanāk kā marmelādes gabaliņi medū, pēc arbūza katrā ziņā negaršo. Klāt liekam tikai cukuru, varbūt mazliet citronskābes, lai skābums izveido krāsu. Mazliet pamēģināju ar agaru, kas arī ir dabīga viela, lai ievārījums būtu mazliet stingrāks,” atklāj R. Dambis.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 16. augusta numurā.

#kvards-20190816-01#

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz