Piektdiena, 23. jūlijs Magda, Magone, Mērija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Mēģina nomelnot zvērsaimniecību

Mēģina nomelnot zvērsaimniecību
11.09.2009 07:06

Atslēgvārdi

Patiesībai neatbilst publiskajā telpā izplatītā informācija par to, ka akciju sabiedrībā “Grobiņa” audzētie kažokzvēri tiek turēti badā, jo parādu dēļ uzņēmums nespēj iegādāties tiem pārtiku.

Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori secinājuši, ka šajā gadījumā ir runa par apzinātu melu izplatīšanu.

29. augusta numurā redakcija publicēja informāciju par akciju sabiedrības “Grobiņa” ekonomiskajiem rādītājiem, kas tika ievietota arī interneta portālā liepajniekiem.lv. Izmantojot interaktīvās komunicēšanas iespējas, lasītāji portālā publicēja šokējošas ziņas. “Atbrauciet un apskatieties, kas te vispār notiek! Zvēriņi kož viens otru nost! Nedod ēst, jo nav ko dot. Visur parādi līdz ausīm! Zvēriņi – žurkas lielumā!” rakstīja lasītāja, kura uzdevās par Džeinu. Cits anonīms lasītājs vaicā, kur ir dzīvnieku aizstāvji, ka “neredz zvēru mocīšanu un mērdēšanu badā? No miltiem un ūdens zvērs jau nav paēdis!”

Tā kā apvainojumi bija ļoti nopietni, redakcija sazinājās ar Pārtikas un veterināro dienestu, kas uz to reaģēja un veica uzņēmumā pārbaudi.

“Mēs pārliecinājāmies, ka internetā rakstītais neatbilst patiesībai,” sacīja PVD Dienvidkurzemes pārvaldes vadītāja Gunta Kapeniece. Inspektori secinājuši, ka uzņēmumā audzētās ūdeles savos krātiņos sēž rāmas un nav uztrauktas, kas varētu liecināt par nepietiekamu uzturu. Augumā gan tās tiešām neesot lielas, taču kopumā ķermeņa konsistence ir normāla. Nekur nav teikts, ka tām vajadzētu audzēt tauku slāni. Tāpat inspektori secinājuši, ka uzņēmuma rīcībā ir gan dzīvnieku izcelsmes, gan augu valsts pārtikas rezerves vismaz nedēļai. “No dzīvnieku labturības viedokļa mums uzņēmumam nav ko pārmest. Tāpēc internetā izplatītie komentāri ir uzskatāmi par apmelojumu. Runājām ar uzņēmuma pārstāvjiem, kuri varēja nosaukt iespējamā rakstītāja vārdu. Tā varētu būt atriebība par atlaišanu no darba,” piebilda G. Kapeniece.

Slēpjoties aiz anonimitātes plīvura, cilvēki bieži vien izrāda īpašu cinismu un izplata aizskarošas piezīmes. “Taču šis plīvurs ir tikai šķietams. Pēc komentāra ievietošanas paliek norāde uz IP adresi, pēc kuras iespējams noteikt, no kurienes komentārs nācis. Un šādi jau ne viens vien komentāra autors ir atmaskots,” norāda portāla liepajniekiem.lv redaktors Pauls Kaufmanis. Tāpat ir saglabājušās arī zvērsaimniecībai veltīto komentāru autoru IP adreses, tāpēc, ja uzņēmums nolems pret viņiem celt pretenzijas, tās tiks nodotas policijas rīcībā.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz