Divdesmit gadu laikā, kopš nolemts ierīkot dendroloģisko parku Rucavas Muižas kalnā, šeit un pagasta centrā jau iestādīti vairāk nekā 1200 nosaukumu koku un krūmu, kopā vairāk nekā 3000 augu, un starp tiem nav neviena parasta. Šeit ir arī Latvijā bagātākā 24 baltegļu sugu kolekcija, pasaulē ir 55.

Sestdien Dārza svētkos Muižas kalnā satikās apmēram 50 dārzmīļu, kuri, līdzīgi kā šejienes augi, sapulcējušies no malu malām – no Rīgas, Valmieras, Līgatnes, Burtniekiem, Cēsīm, Babītes, Ventspils, Kuldīgas, Talsiem, Grobiņas, Jelgavas un Liepājas –, izmantoja izdevību Rucavas eksotiskos krāšņumus iepazīt dendroloģes Ināras Bondares vadītā ekskursijā. Tikšanos organizēja I. Bondare un dārza retumu kolekcionāri, kuri, iepazinušies vietnē draugiem.lv, šādus salidojumus šaurā lokā rīko jau vairākus gadus dažādās vietās Latvijā. Šoreiz tas pārtapis nedaudz plašākos svētkos ar pašvaldības iesaistīšanos.

 Vienlaikus atzīmēta arī parka simboliskā jubileja, bet īstie divdesmit pienāks tikai 2018. gadā, jo arborētumu sāka stādīt 1998. gadā.

Dendrologs profesors Raimonds Cinovskis uzskatīja, ka Latvijā ir nepieciešams izmēģinājuma stādījumu parks vietā, kur ir valstī vismaigākais klimats, un tāds ir Rucavā – valsts dienvidi, tuvās jūras ietekme. Ināra Bondare, kurai uzticēts projektu vadīt, izvēlējās vietu kalnā, eksotiem atvēlēti apmēram 12 hektāri, bet ne visi ir apstādīti. Pēc 20 gadu darba viņa ir pateicīga visiem pašvaldības bijušajiem vadītājiem, izņemot vienu, citi visi ir atsaucīgi palīdzējuši dendroloģisko parku jeb arborētumu veidot. “Te bija viss aizaudzis, čūkslains, drausmīgs. Tad divus gadus tika tīrīts, arts, es tiku lamāta, arī tehnika te lauzta.” Vienošanās starp pašvaldību un Nacionālo botānisko dārzu paredzēja, ka Botāniskais dārzs gādās stādus, bet pašvaldība visu pārējo – kūdru, tehniku, darbaspēku un citu, kas nepieciešams. Pašvaldības attieksmi ilustrē fakts, ka apmēram astoņas reizes gadā Muižas kalnā izpļauj zāli. “To dara pašvaldības darbinieki – ziemā kurina, vasarā pļauj,” stāsta Novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta.

Katrs stāds ir iegrāmatots – no kurienes un kurā gadā ņemtas sēkliņas, kurā gadā izaudzētais atceļojis uz šejieni. Tāpēc nemaz nav pārspīlēti sacīt, ka šeit ir satikusies visa ziemeļu puslode. Grieķija, Spānija, Meksika, Japāna, Ķīna, Sahalīna, Kuriļu salas, Aļaska, Sibīrija, Kaukāzs, Ziemeļamerika – pieticīgi nosaukta, tāda ir šejienes stādu sēkliņu ģeogrāfija. R. Cinovskis uzskatījis, ka to, vai koks un krūms spēs šeit iedzīvoties, var noteikt 22 gados, kad, pēc I. Bondares teiktā, aprit pilns Saules cikls. Eksotiskos eksemplārus, par kuriem viņa vairākkārt saka “vienīgais Latvijā”, šeit pārbauda, pirmkārt, sals, otrkārt, – stirnas, kurām daudzi augi ļoti garšo. Un, treškārt, arī dažādas vaboles – kaitēkļi. To, kā katrs augs uzvedas, viņa pati ik gadu pārbauda, piezīmējot, vai augs zied, vai nes augļus.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 31.maija numurā.

#kvards-20160531-06#

27Skatīt galeriju