Zemkopības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta aprīļa beigās apstiprinātajos medību noteikumos paredz, ka turpmāk mežacūkām saudzējamā laika vairs nebūs un tās drīkstēs medīt visa gada gaitā. Tas nozīmē, ka meža iemītniecēm turpmāk klāsies plāni. Izmaiņas mežacūku medību noteikumos ir ieviestas saistībā ar to, ka līdz šim pastāvējušie termiņi ir atzīti par novecojušiem un vairs neatbilstot esošajam šo dzīvnieku populācijas līmenim.

Nav vārdam vietas, mežacūkas Latvijā ir savairojušās tādā apjomā, ka spēj nodarīt lielu postu lauksaimniecībai. Arī redakcijai daudzi zemnieki pauduši sašutumu par izbradātiem un izrakņātiem kartupeļu stādījumiem un labības sējumu platībām. Viens otrs no viņiem pat izteicies, ka postījumu dēļ būs spiests atteikties no saimniekošanas. Zaudējumi ir lielāki tajos pagastos, kas atrodas nomaļākās un mežaudzēm bagātākās vietās. Mūsu rajonā tādas ir Kalvenē, Embūtē, Vaiņodē, Gramzdā un citos pagastos.

Pieredzējušais lauksaimnieks un mednieks durbenieks Jānis Zgirskis, kurš ilgus gadus darbojas kolektīvā “Riests”, uzskata, ka ministrijas rīcība ir pamatota. “Mēs licences jau esam saņēmuši, tuvākajās dienās gatavojamies braukt medībās. Tagad tās notiek uz gaidīšanu. Sēžam torņos un vaktējam. Mežacūkas patiešām ir savairojušās nemaņā.” Visi meži esot izrakņāti, sēņotāji satraukušies, ka uzartas labākās beku vietas. “Par lauksaimniekiem nemaz nerunāju, tiem pāridarījumi lēšami simtos un tūkstošos latu. Bet gan jau ar problēmu tiksim galā,” piebilda J.Zgirskis. Medniekiem dzīvnieku takas ir zināmas, torņi sabūvēti. Mātes tagad, protams, neaiztikšot. Kolektīvā ir noteikums, ka par nogalinātu cūku māti jāatved un jānoliek mežā tonna graudu. Tādu prasību nav viegli izpildīt, tāpēc pārkāpt neviens to netaisoties.

“Arī ar bebru medīšanas kārtību vajadzētu rīkoties līdzīgi. Mēs šos dzīvniekus tagad neaiztiekam, bet augustā sāksim traucēt,” mednieks sacīja.

Medību noteikumu grozījumos iekļauta arī prasība par to, ka medniekiem, kuri piedalās dzinējmedībās, pie apģērba jābūt piestiprinātiem spilgtas krāsas elementiem. Tas esot nepieciešams, lai palielinātu medību drošību un medniekiem būtu vieglāk citam citu biezoknī pamanīt.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”