Trešdiena, 21. februāris Eleonora, Ariadne
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Mežu apsaimniekošanai investē miljonu latu

Mežu apsaimniekošanai investē miljonu latu
09.11.2006 18:08

0

Divu gados vēl jaunu, bet enerģisku uzņēmēju Gundara Vītola un Mārtiņa Meldrāja pirms vairāk nekā desmit gadiem nodibinātais Rucavas mežu apsaimniekošanas uzņēmums “G.M. Koks” ir labi pazīstams visā Kurzemē. Un ne jau tikai koksnes izstrādātāju aprindās tas tiek daudzināts. Ievērību firma izpelnījusies galvenokārt ar to, ka tās vadītāji daudz uzmanības pievērš mežu atjaunošanai, sakopšanai un perspektīvākas izmantošanas lietām. Kā pirmajam starp privāto mežu īpašniekiem mūsu pusē uzņēmumam “G.M. Koks” jau pirms pāris gadiem piešķirts zaļais sertifikāts.

Tas apliecina, ka firma uzņēmusies saistības un iesaistījusies globālā un ilglaicīgā mežu aprūpes programmā. Šogad vien mežaudžu labākas apsaimniekošanas mērķiem uzņēmums ir investējis vairāk nekā miljonu latu.

Neparasti. Lai gan iestājies jau vēls rudens, uzņēmumā “G.M. Koks” vēl pirms pusotras nedēļas pilnā sparā ritēja zemes platību apmežošanas darbi. Tāpēc sarunu ar Gundaru Vītolu risināt uzsākām tieši par tiem. Vai nav jau par vēlu mežu stādīšanai? Nē, viņš pārliecinājies, ka mūsu platuma grādos eglītes labāk ieaug, ja tās iestāda pirms ziemas iestāšanās. Tad pavasarī, kamēr netrūkst mitruma, mazie kociņi pagūstot iesakņojoties. Mežu atjaunošanā pats lielākais traucēklis esot sausums. Tieši sausuma nomākti, nereti bojā aiziet jaunie stādījumi. Šoruden apmežošanai uzņēmumā augsne sagatavota 86 hektāru platībā. Darbus paveikt pieaicināta Ventspils firma “Kursas MRU”, kuras rīcībā ir atbilstoša zemes sagatavošanas tehnika. Apstādīšanai paredzētie nogabali atrodoties Sakas novadā, Cīravas, Vaiņodes, Rucavas un daudzos citos rajona pagastos.

 Egļu stādiņus “G.M. Koks” pirkusi Rudbāržu audzētavā “Grigaļi”. Ar tiem problēmu neesot bijis. Diemžēl ar stādīšanu gan tik raiti nav veicies. Pārāk agri uzkritis sniegs. Tādēļ izdevies apstādīt tikai daļu no iecerētās platības. Grūtības sagādājot arīdzan darba spēks. Līgumstrādniekus atrast laukos mūsdienās esot diezgan sarežģīti. Tomēr ar visu to neiestādīts nekas no plānotā nepaliekot. Mārtiņš Meldrājs pajokoja, ka tas esot tāpat kā ar siena savākšanu. Cilvēki vienmēr satraucoties un vaimanājot – ak, kā to sieniņu savāks! Bet nekad neesot tā, ka siens paliek nesavākts. Tā arī viņi nepabeigtos uzdevumus paveikšot pavasarī. “Tad vairāk plānojam stādīt priedītes, bet bērziem ļausim, lai tie ieaug paši,” stāstīja Gundars Vītols. Iespēju robežās tiekot strādāts arīdzan pie meža ceļu būves. Tos galvenokārt veido gar novadgrāvjiem, liekot lietā uzbēruma joslu. Ar limuzīniem tie izbraucami nebūšot, tomēr nepieciešamos pārvadājumus spēs nodrošināt.

Pērk hārvesterus un citu tehniku

Bet atlikušo šī gada nogali abi biznesa partneri paredzējuši intensīvi izmantot investīciju apgūšanai. Mežsaimniecības pilnīgošanai kopumā paredzēts novirzīt vairāk nekā miljonu latu. Galvenokārt tie bijuši pašu līdzekļi, taču divu hārvesteru pirkšanai izdevies piesaistīt arī Eiropas Savienības atbalstu. Hārvesteri gan vēl neesot atgādāti uz cirsmām, bet pašreiz atrodoties Rīgā. Mārtiņš Meldrājs pastāstīja, ka jau iegādāta jauna koku vešanas tehnika un meža zaru šķeldotājs, kas arī domāts darbam cirsmās. Tie visi esot dārgi ieguldījumi, kas uzņēmējiem atmaksāsies tikai pēc daudziem gadiem. Taču arī nedomāt par attīstību nevarot, jo nepieciešams strādāt saskaņā ar laikmeta prasībām. Turklāt, modernizējot ražošanu, racionālāk varēšot izmantot darba spēka resursus, kas kļūst aizvien lielāks deficīts. Arī strādāšana tad kļūstot ne tikai parocīgāka, bet arī drošāka, samazinās fiziskā slodze.

 Iegriezāmies arī Rucavas kokzāģētavā, kas atrodas “Vaivaros”. Tur beidzot uzņēmējiem esot izdevies nopirkt zemi, uz kuras atrodas “G.M. Koks” piederošās ēkas un citi ražošanas līdzekļi. Patlaban kokzāģētavā daudz tehnisku jaunumu, jo tur sakārto ekspluatācijai jauno gateri, taras dēlīšu gatavošanas līniju un citus zāģus. Lielākā daļa no tiem jau esot atgādāta, bet vēl tiek montēta un iemēģināta. Strādātājiem jāapgūst kompjuterizētās ierīces. Gados jaunākie strādnieki ar šo uzdevumu tiekot galā diezgan žigli. Vecākiem cilvēkiem gudro tehniku apgūt ir sarežģītāk.

 Mārtiņš Meldrājs atzinās, ka jaunās tehnikas iegādes nolūkā viņam esot nācies apbraukāt vai visu Latviju un pat tuvākās ārzemes. Tā, piemēram, gateris, kas ražots Amerikā, atgādāts no Polijas, bet taras dēlīšu līnija atvesta no Pūres. Mehānismi izraudzīti ar tādu aprēķinu, lai maksimāli izmantotu koksnes resursus. Elektroenerģijas patēriņu gan tie nesamazināšot, jo motori esot spēcīgi. Taču uzņēmējs domā, ka tas nav pats galvenais. Svarīgāka ir kvalitāte un jaudas.

Neizmantoti paliek tikai dubļi

“Paies divi trīs mēneši, kamēr visu to pilnībā pārvaldīsim,” skaidroja Mārtiņš Meldrājs. Tomēr viņš domājot, ka investīciju apgūšana ļaus kokzāģētavai divkāršot jaudas. Ja šobrīd tur mēnesī saražo 500 kubikmetru gatavās produkcijas, tad nākotnē esot iecerēts saražot 1000 kubikmetrus. Produkcijas sortiments, visticamāk, palikšot līdzšinējais. Jo tirgus esot saprasts un jau tagad varot sacīt, ka visa koksne tiek izmantota lietderīgi. Savu pielietojumu atradušas gan zāģu skaidas, gan atgriezumi, gan šķelda. “Pāri paliek tikai dubļi, kas atvesti no meža,” tēlaini sacīja Mārtiņš Meldrājs.

Nevarot sacīt, ka gadu gaitā “G.M. Koks” mežsaimnieki guvuši tikai panākumus. Piedzīvotas arī rūgtas kļūmes, kad ieguldītā nauda uzskatāma par pazaudētu. Tomēr neveiksmēm nedrīkstot padoties. “Galvenais, lai kopējā darbošanās bilance būtu pozitīva,” uzskata uzņēmēji, kas brīvajos brīžos aizraujas ar autobraukšanu, no noguruma un stresa cenšoties atbrīvoties, traukdamies pa rallija trasi. Treniņiem daudz laika neatliekot, tāpēc par uzvarām cīnīties esot diezgan sarežģīti. Lai gan Mārtiņš Meldrājs uzskata, ka uzvarētāja lauri ir viena no sacensību sastāvdaļām.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz