Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 19. augusts

+19°C
Vējš: DA 4.5 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Imanta, Melānija

Mīlēja un dega par teātri  (1)

Atslēgvārdi Karmena Austruma

Aizputes Tautas teātra režisores Karmenas Austrumas viena no mīļākajām bija Zīverta "Āksta dziesma": "Tad Dieva priekšā stājās klauns, Kā stāsies tu, Kā stāšos es, Kā stāsies reiz it visi."
Foto: Dina Belta

77 gadu vecumā Mūžībā aizgājusi Aizputes Tautas teātra ilggadējā režisore Karmena Austruma – apstiprina pašvaldībā.

"Kaut kā tā stulbi viss ir iekārtots. Tas viss būs, pasaules turpināsies, bet tikai bez manis. Kāpēc bez manis?" sarunā ar "Kurzemes Vārdu" kādā vasaras vakarā pirms četriem gadiem aizdomājās K. Austruma. Toreiz viņa arī smējās: "Man jautā, cik es ilgi strādāšu. Nu, kamēr zālē negulēšu."

Un tā arī notika. Mūžībā K. Austruma aizgāja šā gada 3. decembrī, nepaspējot līdz galam iestudēt Mārtiņa Zīverta lugu "Ķīnas vāze", stāsta Aizputes novada kultūras dzīves vadītāja Sanda Zālīte. Iestudējums K. Austrumas vadībā savu pirmizrādi diemžēl tā arī nepiedzīvos. Taču aizputnieki ir apņēmības pilni to pabeigt, lai godinātu ilggadējās režisores piemiņu. Kad tas notiks, pagaidām nav zināms. "Pieliksim pūles, lai neaiziet zudībā," piebilst S. Zālīte.

Liepājas Tautas teātra un Priekules amatierteātra režisore Ināra Kalnarāja ar K. Austrumu tikusies ne tikai pēdējo gadu amatiermākslas pasākumos. "Karmena Liepājas teātrī bija kustību pedagoģe pirmajai studijai, arī man," viņa spriež, ka tas bija 60. gadu beigās. Un min dažas spilgtākās epizodes: "Viņa bija Latvijā pirmo mūziklu "Princis un ubaga zēns" un "Trīs musketieri" horeogrāfe. Iestudēja "Pelnrušķīti" ar Indru Briķi galvenajā lomā, spēlēja Antoniju "Silmačos". Un vēl viņa bija ģeniāla sufliere. Kādam varbūt liekas, nu, kas tad tur! Bet tā, kā viņa darīja, to nedarīja neviens."

K. Austruma vienmēr bijusi godprātīga. Ko domāja, to runāja, viņai nepatika intrigas, viņa nekad neliekuļoja. Mīlēja teātri un to, ko dara. Un attieksme pret darbu nemainījās, arī strādājot Tautas teātrī Aizputē – vērtē I. Kalnarāja. "Vecmeistari viņai bija ielikuši īstos teātra pamatus. Viņa nevarēja pieņemt, ka teātris var būt citāds." Bija prasīga pret mazpilsētas aktieriem, lai arī viņiem teātris ir tikai brīvā laika pavadīšana. Ātrā tempā iestudēja apjomīgas lugas, kaut gan amatiermākslas kolektīvu specifika ir tāda, ka aktieri nāk un iet. Un vēl režisore bija lieliska rokdarbniece. Pati apadīja, aptamborēja aktrises, palīdzēja kostīmu māksliniecei. Rezultātā K. Austrumas iestudētās izrādes bieži vien skatēs plūca laurus.

Mirdzas Birznieces grāmatā "Ar Aizputi un novadu saistītie" teikts, ka K. Austruma dzimusi 1938. gada 7. aprīlī Rīgā. Pēc E. Dārziņa Speciālās mūzikas vidusskolas beigšanas mācījusies Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Aktieru nodaļā. Sešus gadus strādājusi Rīgā par LVK Teātra fakultātes skatuves kustību un deju pedagoģi. Bet pēc ģimenes nodibināšanas pārcēlusies uz Liepāju, kur strādājis vīrs. No 1966. līdz 1984. gadam darbojusies Liepājas teātrī, patstāvīgi iestudējusi četras lugas. Kopā ar režisoru Andreju Miglu veidojusi kustību un deju epizodes izrādēm ar Imanta Kalniņa mūziku – "Princis un ubaga zēns", "Trīs musketieri", "Laimes lācis". Kopš 1975. gada sākusi sadarbību ar Aizputes dramatisko kopu, pēc desmit gadiem pārcēlusies uz dzīvi mazpilsētā. Ierakstīta Aizputes pilsētas Goda grāmatā, apbalvota ar Novada domes Goda rakstu par radošu, ilggadīgu, mērķtiecīgu un nesavtīgu darbu Aizputes Tautas teātra attīstībā.

Atvadīšanās no režisores K. Austrumas notika sestdien, 5. decembrī.

  • Komentāri (1)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!