Sestdiena, 23. janvāris Grieta, Strauta, Rebeka
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Ministrs vaiņodniekiem brīnumus nesola

Ministrs vaiņodniekiem brīnumus nesola
05.07.2006 17:47

0

Atslēgvārdi

Pagājušās nedēļas nogalē zemkopības ministrs Mārtiņš Roze darba vizītē apmeklēja Liepājas rajonu. Vaiņodes pagastā viņš kopā ar pilsētas un novada laikrakstu “Kurzemes Vārds” sarīkoja telefonakciju, kā arī iepazinās ar lauksaimniecības un mežsaimniecības situāciju no lielpilsētas attālajā pagastā, kas gatavojas izveidot novadu, apvienojoties ar kaimiņos mītošajiem embūtniekiem.

Zvanītāja atrod sabiedroto

Telefonakcijā ikvienam bija iespēja uzdot Mārtiņam Rozem jautājumus par aktualitātēm lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības lietās. Jāteic, ka reto izdevību izkratīt sirdi tieši ministram izmantoja tikai nedaudzi iedzīvotāji. Kāda vaiņodniece, kas savu uzvārdu nenosauca, zvanīja pat divreiz un pauda satraukumu par Latvijas cukurfabriku turpmāko likteni. Viņasprāt, cukurbiešu audzēšanas nozari un pārstrādes uzņēmumus vajadzētu par katru cenu nosargāt no slēgšanas draudiem, jo citādi pat bitītēm nebūšot, ko stropos ielikt, jo Rietumeiropā ražotais saldums šim mērķim nederot. Mārtiņa Rozes personā zvanītāja atrada sabiedroto, jo viņš sacīja, ka šogad vēl izdevies saglabāt abas fabrikas un arī nākamgad visnotaļ centīšoties aizstāvēt šo tautsaimniecībai svarīgo nozari.
Ministrs izpelnījās arī vaiņodnieku atzinību gan par to, ka neiesaistās politiskajās ķengās, gan tāpēc, ka apmeklējis attālo pagastu. Izskanēja ierosinājums, ka arī veselības ministram Gundaram Bērziņam vajadzētu atbraukt uz Vaiņodi, jo šeit būtu ko darīt, un Mārtiņš Roze apņēmās kolēģim šo ielūgumu nodot.

Ar saviem runas vīriem jātiek galā pašiem

Par zvejnieku sūrajiem darba apstākļiem un ārkārtīgi pieticīgo samaksu bija norūpējusies liepājniece, divu dēlu māte. Ministrs teica, ka atalgojumu gan nosaka paši uzņēmēji, bet ministrija gādā par kvotām, lai zvejniekiem, izejot jūrā, būtu, ko zvejot. Taču, lai aizstāvētos pret darba devēju patvaļu, nepieciešams aicināt talkā arodbiedrību organizāciju, un, ja tā neko nedara, tad jāpaskatās, kas ir zvejnieku runas vīri. Mārtiņš Roze solīja parūpēties, lai zvejniekus izglītotu viņu tiesību jautājumos, lai šie cilvēki kļūtu aktīvāki un nepiekāpīgāki savās likumīgajās prasībās.
Vaiņodes un Embūtes daudzo meža īpašnieku intereses aizstāvot, pie Mārtiņa Rozes vērsās Liepājas virsmežzinis Māris Otaņķis un Priekules mežzinis Leons Ķeružis, kurš pirms meža reformas vadīja pērnā gada beigās likvidēto Vaiņodes mežniecību. Viņi pastāstīja, ka pārkārtojumi meža nozarē veikti, neiedziļinoties negatīvajās sekās, ko tie var radīt, tādēļ sarežģījuši daudziem cilvēkiem dzīvi. Lai kaut daļēji atvieglotu samilzušo problēmu, mežinieki nolēmuši Vaiņodē radīt tādu kā iedzīvotāju uzklausīšanas centru, kur varētu veikt arī ciršanas apliecinājumu izsniegšanu. Lai tas notiktu, pašvaldība apsolījusi izpalīdzēt ar telpām, arī datortehnika esot sagādāta. Bet nākotnē, izveidojoties novadam, nebūtu slikti, ja atjaunotu likvidēto mežniecību.

Eiropas maksājumi samazina mežu izciršanu

Ministrs, protams, piekrita tādam risinājuma variantam, taču aizstāvēja meža reformas nepieciešamību. Agrāk vai vēlāk, bet vienreiz tas bijis jāizdara. Vārds pa vārdam, un tika skartas arī citas ar mežsaimniecību saistītas samilzušas problēmas. Viena no tām ir ugunsgrēki. Vaiņodē pašvaldībai ir sava sarkanā gaiļa apkarotāju kopa, kurai šogad jau vairākas reizes, pielietojot savu tehniku un degvielu, nācies iesaistīties valstij piederošo zaļo bagātību glābšanā. Leons Ķeružis piebilda, ka tas paveikts ļoti operatīvi, vaiņodnieki nelaimes vietā ieradušies paši pirmie, un tādējādi izdevies izvairīties no lieliem zaudējumiem. Tas izklausās paradoksāli, taču tad, kad ir izdevies nosargāt lielas mežu platības no izdegšanas, īpašnieki uzskata, ka dzēsējiem nekāda kompensācija nepienākas, jo nekas liels taču neesot atgadījies. Vai tiešām vienmēr ir jānotiek kaut kam ārkārtējam, lai amatpersonas aptvertu problēmas nopietnību? To dzirdot, ministrs kļuva domīgs.
Mežinieki informēja Mārtiņu Rozi arī par to, ka Eiropas Savienības vienotās platības maksājumi lielā mērā paglābjot Latvijas mežus no izciršanas. Tādu ziņu bija patīkami dzirdēt, jo līdz brīdim, kamēr tiešo maksājumu nebija, lauksaimniecības izdzīvošana lielā mērā balstījās uz mežu izstrādi. Ministrs uzsvēra, ka šādā situācijā, kāda ir izveidojusies, vairāk jāpadomā par konsultatīvo darbu. Statistika liecina, ka Latvijas mežainība sasniegusi 55 procentus. Nevajagot uzreiz secināt, ka tas ir slikti. Tomēr Leons Ķeružis pievērsa uzmanību tam, ka nepieciešams sakārtot uzskaites un likumdošanas lietas. Valstī joprojām nav juridiski noformulēts, kas ir mežs.

Atpūtas kompleksu pilnveidos

Zemkopības ministrija atbalstījusi Vaiņodes pagasta centienus rekonstruēt pagasta sporta un atpūtas kompleksu. Šajā sakarā pašvaldības vadītājs Visvaldis Jansons iepazīstināja ministru ar kompleksa labiekārtošanas darbu gaitu, paveikto un iecerēm. Mārtiņš Roze dabā pārliecinājās, ka klēpī saliktām rokām vaiņodnieki nav sēdējuši. Viņš apskatīja sporta zāli un tās iekārtojumu, priecājās par jaukajiem sporta tērpiem, kas iegādāti rokas bumbas spēlētāju komandai, apskatīja no jauna radīto atpūtas kompleksu. Visvaldis Jansons apstiprināja, ka Pižuka dīķa izveidošana turpināšoties. Tur plānots uzcelt brīvdabas estrādi, ar ģimenes lietu ministru Ainaru Baštiku esot ievadītas sarunas par bērnu rotaļu laukuma izveidošanu. Interesanti, ka tas būšot darināts tikai no koka.
Pirms aizbraukšanas no pagasta, Vaiņodes Kultūras namā ministram bija sarīkota tikšanās ar vietējiem lauksaimniekiem, pašvaldības pārstāvjiem, uzņēmējiem un citiem interesentiem. Tās dalībniekiem Mārtiņš Roze nesolīja brīnumus, bet apņēmās rīkoties, lai problēmas tiktu risinātas.
Dienas nogalē pavisam citā Liepājas rajona pusē Mārtiņš Roze piedalījās Sēkas ozolu takas informatīvā stenda atklāšanā, kā arī tikās ar kultūrvēsturisko vietu kopēju “Optimistu kluba” dalībniekiem un viņu vadītāju Skaidrīti Solovjovu.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz