Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Zoodārzā “Cīruļi” liels remonts kļuvis par neizbēgamību

Kalvenes zoodārzā “Cīruļi” šogad beidzot nokomplektēts pilns štats darbinieku, kas radījis iespēju veikt nepieciešamos labiekārtošanas darbus. Septembrī pārbūvēts lamu aploks, bet pašlaik tiek atjaunota lāču mītne. Viena daļa veco dzīvnieku aizgājusi viņsaulē, bet citi laiduši pasaulē atvases, tāpēc darbošanās zoodārzā nekad neapsīkst.

Zoodārzā “Cīruļi” liels remonts kļuvis par neizbēgamību
Lāču mītnes vieta tiek atjaunota, lai tā kļūtu drošāka un pievilcīgāka kā apmeklētājiem, tā arī pašiem lāčiem. Līdz nākamajam gadam tā būs kārtībā, saka zoodārza vadītājs Arnis Bergmanis. (Foto: Ģirts Gertsons)
23.11.2022 00:00

liepajniekiem.lv

Bija pienācis laiks

Lāču mītne ir tikpat sena, cik pats ”Cīruļu” zoodārzs, kurš dibināts 1993. gadā. Pa visiem šiem gadiem tā vēl ne reizi nav piedzīvojusi lielu remontu, taču nu tas kļuvis par neizbēgamību. ”Ir pagājuši praktiski 30 gadi, kopš mēs te esam. Viss ir nolietojies un no viena gala ir jāsāk stutēt no jauna, tāpēc mēs te tagad esam tā iesākuši.

Lāču mītne būvēta no koka, kurš savu laiku bija nokalpojis jau pirms kādiem pieciem vai sešiem gadiem. Tas viss turējās uz kaut kādiem Dieva vārdiem.

Tika domāts par lāču pārvietošanu uz citurieni, bet beigās nonācām pie lēmuma, ka lāčiem Kalvenē būs būt,” stāsta zoodārza vadītājs Arnis Bergmanis.

Lai apmeklētājiem būtu droši un patīkami raudzīties uz visiem trim lāču mītnes apdzīvotājiem – Tomu, Tīnu un viņu meitu Āci –, bijis nepieciešams jauns apskates laukums, tā pamati jau ielieti.

“Arī tas bija vienkārši fiziski izbeidzies. Jaucām nost, domājām par vecajiem materiāliem, jo tā ir vēsture – īpatnēji un skaisti. Ielikām tomēr jaunus pamatus, jo 30 procenti materiāla bija bojāti, un tādā gadījumā jaunu ar vecu kopā vairs nesaliksi. Tagad taisīsim visu no jauna,” norāda zoodārza vadītājs.

Lāču mītnes vieta tiek atjaunota, lai tā kļūtu drošāka un pievilcīgāka kā apmeklētājiem, tā arī pašiem lāčiem. Līdz nākamajam gadam tā būs kārtībā. Foto: Ģirts Gertsons

Prieciņš tiks ne tikai apmeklētājiem, bet arī pašiem lāčiem – mītnes iekšpusē izmazgāta visa betona daļa un aizšpaktelētas visas spraugas, kas laika gaitā radušās. “Nekas kardināls jau nav. Saglabāsies iepriekšējais būvapjoms un tas pats izskats, tikai viss būs no jauna. Uz Ziemassvētkiem māja būs gatava, un lāči savu otro mūžu varēs mierīgi nodzīvot, jo materiāli ir kvalitatīvāki,” saka A. Bergmanis.

Nu esot atlicis vien izdaiļot abu mītnes malu galus.

Zoodārza vadītājs stāsta, ka lāču mītnes iekšpuses darbiņi šoruden bijuši paveicami tāpēc, ka varenie dzīvnieki jau oktobra sākumā sākuši izrādīt paguruma pazīmes. “Palika kūtri un slinki. Ja mums viņi darba procesā būtu jāpārvieto uz citu vietu – tas atkal būtu kas nenormāli sarežģīts, jo mums nemaz nebūtu, uz kurieni.

Izmantojot viņu slinkumu, divas dienas strādājām, kamēr lāči atradās savās migās. Vasarā mēs to nevarētu izdarīt, jo tad lāči ir aktīvi – tad viņi lauztos gar restēm.”

Ar lamām gan viss bijis vienkāršāk. Kamēr to aploks ticis pārbūvēts, lamas pārceltas uz putnu kompleksu. Pavisam nesen pabeigts ārējais nožogojums, tāpēc tās atgriezušās savā īstajā vietā.

Pašlaik zoodārzā mitinās piecas lamas. Raibā dāma pašā vidū ir Liepa, kurai gaidāms priecīgs notikums – pirmais mazulis. Foto: Ģirts Gertsons

Visi atjaunošanas darbi bijuši iespējami, jo šogad darbinieku pulkam pievienojušies vēl vairāki strādīgu roku pāri, par ko A. Bergmanis ir priecīgs. “Iepriekš neko dižu nebijām spējuši izdarīt, jo visu laiku mocījāmies ar darbinieku trūkumu. Tā kā no šī gada vasaras mums beidzot štats ir pilns, uz šādiem varoņdarbiem varējām pavilkties. Nākamgad ņemsim rajonu ap torni – atjaunosim visus mazos aplociņus, kuri krīt apkārt. Viss varēs notikt, un dzīvība varēs būt.”

Pietiek ar to, kas ir

Pēdējos gados zoodārza iemītnieku pulks lielāks gan nav tapis. Šeit ir daudz vecu dzīvnieku, daļa no tiem aizgājusi uz labākiem medību laukiem. Savulaik zoodārzā bijusi ķīķu ekspozīcija, taču tās vairs nav, jo putni aiz vecuma nomiruši.

Pašā novembra sākumā mūžībā aizgājusi arī lūšu māte Margo. “Viņai bija cienījams vecums – 22 gadi. Tas priekš lūša ir daudz,” atzīmē A. Bergmanis. Palikusi arī vairs tikai viena lapsa.

“Vecā lapsa arī nokrita. Staltbriedis Kārlis vairāk nav, 17 gadi viņam bija. Prževaļska zirgam, ja nemaldos, ir kādi 32 gadi – tas vispār ir kaut kāds ūnikums, bet viņš jau ir jūtami savecējis,”

stāsta zoodārza vadītājs.

Par jauniem dzīvniekiem, kas aizpildītu tukšās vietas, tomēr neesot domāts. ”Mums pietiek darba ar to, kas ir – gan teritorijas uzturēšana, gan mazie remontdarbi, tāpat arī darbošanās ar dzīvniekiem,” saka A. Bergmanis.

Zoodārzs lepojas ar savu putnu kolekciju, sevišķi ar melnajiem un baltgalvas grifiem, klinšu ērgļiem, – tie visi tiekot apzināti pavairoti.

Pagājušajā ziemā darbinieki saremontējuši melno grifu dzīvesvietu, šogad šim pārim izšķīlies mazulis, kurš veiksmīgi izaudzēts un drīz tiks pārvests uz kādu citu zooloģisko dārzu Eiropā. ”Tas grifs, kurš izšķīlās pirms šī, aizgāja uz Balkāniem. Dabā viņš ir izveidojis savu ligzdu un ģimeni – tas ir veiksmes stāsts,” lepojas zoodārza vadītājs.

Šogad izšķīlies melnais grifs ir sieviešu kārtas pārstāve – bieži tas tā negadoties. Nu viņa skaitās pieaudzis putns, pati prot nokļūt pie zemes un ēst. Savu dzimšanas vietu viņa drīz pametīs, lai dotos uz citu zoodārzu. Foto: Ģirts Gertsons

Arī klinšu ērgļu ligzdā šogad bijusi ola. “Bet viņiem kaut kā neveiksmīgi iznāca. Bija radusies pie zemes,” atminas A. Bergmanis.

Nelāgi izgājis arī jūras ērgļu pārim – mātīte šogad izdējusi veselas divas olas, bet jaunu ērglēnu diemžēl nav. “Redzējām [novērošanas kamerās], ka jūras ērgļu tēvs ļoti neveiksmīgi samīcīja abas olas. Pats smieklīgākais bija tas, ka viņš to centās no mātes slēpt.”

Pavairots tiek arī vilku bars, pašlaik tajā ir 15 pārstāvju – barvedis Ķoniņš kopā ar vilku māti, pieciem pagājušajā gadā dzimušajiem un astoņiem šī gada vilcēniem.

Jaunie vilki Kalvenē uz vietas gan nepaliek, tie regulāri tiekot pārvesti citviet – uz Franciju, Itāliju, Igauniju, Skandināvijas valstīm.

Šogad tie dosies ceļā uz Berlīni.

Pavasarī liels darbs paveikts, labojot un tīrot vilku voljēru. “Patiesībā bija diezgan traki – pagājušajā ziemā bija ļoti stipri vēji, kādas divas vai trīs reizes bija saplēsti žogi, un tad mēs tos dabūjām remontēt. Aplokā bija ļoti daudz sakritušu koku. Tos visus izvācām, vedām ar traktoru ārā. Malka atkal uz diviem gadiem nu ir sagādāta,” stāsta A. Bergmanis.

Septembrī zoodārzs piedzīvojis arī savvaļas vilku uzbrukumu – pēdējo reizi kas tāds noticis 2011. gadā. Šoreiz vilki tikuši balto aitu aplokā un četras saplēsuši.

Krities apmeklētāju skaits

Ņemot vērā notikumus pasaulē un no tiem izrietošos ekonomiskos sarežģījumus, zoodārza apmeklētāju skaits šogad ir mazinājies.

“Pēkšņi ir ļoti liels kritums. Pēc kovida, kad viss vērās vaļā, tad bija kā Dziesmu svētkos. Tas bija ārprāts! Visi bija kā nocietušies, un apmeklētāji mūs lutināja, bet šogad izjūtam, ka apmeklētāju skaits ir krities.

Paši jau saprotam – visas pasaules nepatikšanas un degvielas cenas, cilvēkiem ir daudz vairāk problēmu, par ko domāt,” saka zoodārza vadītājs.

Arī sevis popularizēšana vairs tik aktīvi nenotiek. “Pirms nebija sākusies lielveikalu kultūra, mēs rīkojām pasākumus un apzināti reklamējāmies. Tagad mēs kaut kā īpaši to vairs nedarām. Cik tad var visu laiku strādāt un rīkot tos pasākumus? To taču vienkārši nevar pavilkt,” atzīst A. Bergmanis.

Maijā par 10–15 procentiem zoodārzam nācies pacelt biļešu cenas. “Tas bija neizbēgami,” norāda vadītājs.

Lai arī apmeklētāji vairs nelutina, zoodārza darbinieki turpina aktīvi rosīties. “Pa ziemu vajadzētu padomāt par jaunu norāžu sistēmu. Vecās norādes un plāksnes ir diezgan stipri nolietojušās,” stāsta A. Bergmanis.

Tāpat plānā vēl ir arī āpšu un jenotsuņu voljēra nožogojuma pārbūve, kuru, līdzīgi kā lamu un lāču mītni, sagrauzis laika zobs.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz