Trešdiena, 22. maijs Emīlija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Muzejā un Mākslas skolā domā vienā frekvencē

Muzejā un Mākslas skolā domā vienā frekvencē
24.10.2006 13:58

0

Atslēgvārdi

Sirsnīgus sveicienus, ziedus un dažādas dāvanas pagājušajā nedēļā saņēma Aizputes Novadpētniecības muzeja un Aizputes Mākslas skolas vadītāji. Abas šīs iestādes atzīmēja jubilejas. Muzejam apritēja 70 gadu, Mākslas skolai – 15. Un par godu šim notikumam muzejā tika atklāta Mākslas skolas audzēkņu un pedagogu izstāde.


Skolai sola jaunas telpas

Jubilejas kopīgi svinētas, jo Aizputes Novadpētniecības muzejam ar Aizputes Mākslas skolu izveidojusies ļoti cieša un laba sadarbība. “Tur strādā un mācās radoši cilvēki ar neordināru domāšanu. Manā darbā tas ir ļoti svarīgi. Ekspozīciju veidošanā esmu atradusi domubiedrus tieši Mākslas skolas pedagogu vidū,” gandarīta ir J.Berga. Kad viņa sākusi muzejā strādāt, J.Berga saņēmusi eksponātu kaudzi un bijis daudz jautājumu, ko ar tiem darīt. Protams, vispirms vajadzēja izremontēt un sakārtot telpas. Taču kā izvietot eksponātus? “Ja vecās lietas novieto atbilstošā vidē, tās turpina dzīvot otro dzīvi. Piemēram, vecie darbarīki improvizētā lauku sētā jau paši it kā pasaka priekšā, kam tie paredzēti,” skaidro J.Berga. Un idejas, kā to visu pasniegt un noformēt palīdz radīt Mākslas skolas pedagogi. “Pasniedzēja Ilze Stīre uzreiz visu noliek vietā, un redzu – jā, tas ir tas, ko vēlējos. Ir fantastiski strādāt ar cilvēku, kurš domā tajā pašā frekvencē.”

Tieši I.Stīre un Armands Ausmanis jubilejas dienā pirmo reizi muzejā izstādīja savus darbus. Mākslas skolas pedagogus un audzēkņus svētku dienā iepriecināja arī Aizputes domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Daizis, kurš solīja, ka jau drīz mākslinieki varēs pārcelties uz jaunajām telpām bijušajā Aizputes domes ēkā, kur patlaban notiek remontdarbi.

Vēstures liecības dāvina brīvprātīgi

Aizputes Novadpētniecības muzeja pirmsākumi meklējami 1936.gada novembrī, kad Aizputes Valsts ģimnāzijas skolotājs Jānis Audriņš izstādīja 470 vēsturiskus priekšmetus. No tiem 122 bijušas arheoloģiskos izrakumos iegūtas senlietas, no kurām līdz šodienai nav saglabājusies neviena.

Pirms Otrā pasaules kara kādu brīdi muzejs atradies Aizputes Ordeņa pilī, taču kara beigās eksponāti atdoti Kuldīgas muzejam, bet pats J.Audriņš devies bēgļu gaitās.
Pēc kara bijis mēģinājumi muzeju atjaunot, uz laiku tas arī pils sešās telpās izveidots, taču jau 1952.gadā tika pieņemts lēmums to slēgt, jo tam neesot perspektīvas.
1975.gadā entuziasti muzeju atjaunojuši, taču tas darbojies sabiedriskā kārtā. Tikai pēc Atmodas 1991.gadā tas atjaunots pa īstam. Savukārt tagadējās Pilsmuižas telpās muzejs mājvietu radis 1999.gada 15.septembrī.
No muzeja 70 gadiem par saviem J.Berga var saukt septiņus. “Cik ilgi muzejs atrodas šajās telpās, Skolas ielā 1, tik ilgi šeit strādāju.” Ja kādreiz muzejs aizņēma tikai pusi stāva, tad tagad tas ir paplašinājies abos stāvos. Muzeja ekspozīcijās un fondos patlaban atrodas vairāk nekā 8000 vēstures liecību. Lielāko daļu no tām ļaudis ir uzdāvinājuši brīvprātīgi un par velti.

Vietējie muzeju vairāk apmeklē rudens un ziemas laikā, kad vairs nav dārza darbu un ir mazāk iespēju atpūsties pie dabas. Savukārt vasarā visvairāk muzeju iecienījuši pilsētas viesi. “Manam darbam ir jēga tikmēr, kamēr uz muzeju atnāk kaut viens cilvēks. Taču tik slikti nekad nav bijis. Ir izstādes, kuras apmeklē pat 300 līdz 400 cilvēku,” piebilst J.Berga.


Aizputes Novadpētniecības muzeja vadītāju Jolantu Bergu (no labās) sveic Aizputes Mūzikas skolas direktore Arta Kangīzere.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz