Atklājot izstādes Pāvilostas Novadpētniecības muzejā, turpmāk zāli pieskandinās vēsturisks pianīns. Pēc divarpus gadus ilgiem pūliņiem muzejam izdevies instrumentu atjaunot.

19. gadsimta 60. gados radītais pianīns “L.TH.Aull. Riga” Pāvilostas muzejā nonācis pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. “Kad muzejs veidojās, skolotāja Astrīda Apene tā toreizējai vadītājai piedāvāja šo instrumentu, kas viņai pašai vairs neesot vajadzīgs,” stāsta muzeja vadītāja Irina Kurčānova. Pianīns gan paņemts, bet, tā kā to bija skāris laika zobs, tas tā arī palicis stāvam aizdurvē līdz brīdim, kad 2003. gadā to atraduši Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja darbinieki. Viņi rīko ekspedīcijas Latvijas novados, meklējot vēsturiskus mūzikas instrumentus. Speciālisti secinājuši, ka pianīnam ir vēsturiska vērtība, ka tas ir viens no senākajiem zināmajiem Rīgas meistara Aula darinājumiem. Viņi uzstājuši, ka nepieciešams meklēt līdzekļus instrumenta atjaunošanai.

“Līdzekļus meklējot, divarpus gados uzrakstījām 18 projektu, bijām patiešām neatlaidīgi,” saka I. Kurčānova. Atjaunošanas izmaksas bijušas trīs tūkstoši latu, 600 latu no tiem muzejs devis no sava budžeta. Pianīnu atjaunoja SIA “Klavieru salons” Rīgā, Amatniecības kameras meistara Alberta Burmeistara vadībā.

“Instruments patiešām tiks izmantots, tas skanēs,” uzsver muzeja vadītāja. Tas jau ieskandināts pagājušonedēļ, kas Pāvilostas Mākslas skolas absolventi muzeja izstāžu zālē saņēmuši liecības. Mūziķi to spēlēs arī izstāžu atklāšanās un citās svarīgās reizēs.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

“Klavieru salona” darbinieks atdod pianīnam senatnīguma skatu, to īpaši pulējot. Kaut arī daudzas detaļas darinātas no jauna, tas izskatās un arī skan, kā pienākas senam instrumentam.