Vaiņodes muzeja rīcībā nupat nonākusi neparasti vērtīga vēstures liecība – vaiņodnieka Friča Pušķevica dienasgrāmata, rakstīta 19. gadsimta beigās.

“Vaiņodē ar vēstures liecībām ir ļoti trūcīgi, tāpēc esmu ļoti priecīga par tādu labu papildinājumu,” saka muzeja vadītāja Alda Prūse. Vaiņodē, Sila- Saukantos 1868 .gadā dzimušais Fricis Pušķevics piezīmēs, kas kopā veido trīs sējumus, apraksta savas ganu gaitas un izglītošanos Vaiņodē 1881. gadā. Daudzās detaļas, māju vārdi, ļaužu uzvārdi, kas pierakstos minēti, “ļauj apzināties, ka Vaiņode nav bez pagātnes”, priecājas muzeja vadītāja. Tagad viņa gatava izsekot katram pavedienam, kura galu parādījusi dienasgrāmata, jo, piemēram, ne viens vien tajā minētais mājvārds vairs nav saglabājies pat ļaužu atmiņās.

Bērnību un jaunību pavadījis Vaiņodē, spēka gadus sasniegušais Fricis Pušķevics strādājis par baptistu mācītāju Piltenes pusē, arī Kuldīgā. Dienasgrāmata pie A. Prūses nonākusi ar Ventspils puses vēsturnieču palīdzību – viņas to atradušas, pētot kādus savas puses vēstures aspektus, tad caur portālu draugiem.lv sameklējušas Vaiņodes muzeja vadītāju un nogādājušas piezīmes pēc to piederības.

Pašlaik dienasgrāmata tiekot pārrakstīta, lai to varētu izlasīt jebkurš interesents. Pats vēsturiskais artefakts, protams, tikšot glabāts atbilstoši muzeja krājumu nosacījumiem. Vēsture, kas ietverta šādā, personiska stāstījuma formā, spēj uzrunāt daudz vairāk nekā faktu uzskaitījums, pārliecināta A. Prūse.

Dienasgrāmatā, piemēram, izlasāms, ka skolasbērniem mācības tolaik notikušas Vēvera namā. 70 skolēnu mācījušies vienā telpā, meitenes turpat pa nakti gulējušas uz cisu maisiem, bet zēni nakšņojuši augšstāvā. Vēveru nama atrašanās vieta vairs neesot zināma, saka muzeja vadītāja. Katram skolēnam uz nedēļu līdzi dots maizes kukulis, putras spainis un pāris mārciņu sviesta.

Piezīmēs pieminēts arī Vaiņodes skolotājs J. Balcers, tautskolotājs un skolu inspektors A. Sīlis, mežsargs Grigorijs Pušķevics.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”