Gatavojot priekšnesumu Latviešu kultūras svētkiem Dublinā, Pāvilostas amatierteātrim nācās pagarināt savu iestudēto lugu “Latvieša sapnis”. Pilnveidoto versiju tas gatavojas izrādīt arī Līgo svētkos pašu mājās. Darbs ieguldīts tik liels, ka būtu žēl to veltīt tikai vienai skatītāju priecēšanas reizei.

Uz Īriju, kur 30. aprīlī un 1. maijā risinājās 5. latviešu kultūras svētki, devās 11 Pāvilostas amatierteātra dalībnieki. Lugā iesaistīti visi, pat režisore Marita Horna. Par iespaidiem stāsta viņa un kolektīva dalībniece, Pāvilostas Kultūras nama vadītāja Silva Vārsberga.

“Kopā esam desmit gadu, daudz kur Latvijā esam bijuši un diezgan labi sevi parādījuši,” Silva izklāsta uzskatu, ka viesizrādes ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem ir nākamais solis attīstībā. Drīzumā uz tik tālām zemēm vairs nav plānots braukt, bet, piemēram, Baltu vienības dienā varētu viesoties pie Klaipēdas latviešiem. Amatierteātrim esot būtiski iestudēto izrādi spēlēt pēc iespējas vairāk reižu, lai mēnešu garumā ieguldītais darbs neietu zudumā. Savējie vienreiz noskatās un prasa nākamo.

Tā kā pāvilostnieku priekšnesumam paredzētais laiks bijis divreiz garāks nekā sākotnēji sagatavotā izrāde, nācies to papildināt ar epizodēm no “Skroderdienām Silmačos” un citām detaļām. Laika nav bijis daudz, tādēļ darbs noritējis saspringti – mēģinājumi notikuši katru dienu divas trīs stundas. “Bet es domāju, ka tas bija tā vērts,” saka Silva.

Šī arī bijusi pirmā reize, kad amatierteātrim tapuši izrādes tērpi. Līdz šim izlīdzējušies ar apģērbiem no Liepājas teātra, humpalām un to, kas pašu skapī. “Četras no amatierteātra dalībniecēm savu tērpu piegrieztnes darināja modistes Agritas Vīksnes vadībā. Tas esot bijis sarežģīti un ļoti laikietilpīgi. Toties par rezultātu un iegūtajām iemaņām pašām prieks,” norāda Marita.

Taču bagāžā bijuši ne tikai tērpi, bet arī daļa izrādes rekvizītu. Tikai masīvākos palūguši sarūpēt Īrijas pusei. “Mēs pārvedām pāri robežai arī latvāni,” smejas Marita. Īrijā tādu dabūt nevar, bet izrādei tas bijis vajadzīgs. Silva stāsta, ka nozāģētajam augam sānu zari noplēsti nost, ielikti šokolādes kastītē un Īrijā ar līmpistoli atkal pielīmēti atpakaļ. “Un iznāca! Mājās mēs, protams, to nevedām.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 12.maija numurā.

#kvards-20160512-06#