Pēc izmaiņām traumpunktu finansēšanas kārtībā Priekules slimnīcas traumpunkts nākamgad saņems tikai vienu trešo daļu no tā finansējuma, kāds tam ir šogad, – informēja Priekules slimnīcas galvenā ārste Tatjana Ešenvalde.

Priekules slimnīcas traumpunkts diemžēl nav to skaitā, kas gada laikā aprūpē virs 3500 pacientiem, – finansējuma samazinājums būs ļoti straujš, sacīja Ešenvalde un piebilda, ka praksē tas nozīmēs to, ka no plkst.18 līdz 8, kā arī brīvdienās traumpunktā būs tikai dežūrārsts, bet nebūs līdzekļu, lai vienlaikus nodrošinātu rentgena pakalpojumu, laboratorijas pakalpojumu un ķirurga pieejamību.

Priekules slimnīcas traumpunktā gadā aprūpē ap 1600 pacientu – Priekules, Durbes, Vaiņodes iedzīvotājus. Lai arī šeit nav ļoti blīvi apdzīvota teritorija, tomēr ir pietiekami daudz iedzīvotāju, kuriem jāsniedz medicīniskā palīdzība.

“Līdz šim bija tik daudz pozitīvu atsauksmju no iedzīvotājiem par mūsu traumpunkta darbu,” atzina Ešenavalde, paužot nožēlu par jauno traumpunktu finansēšanas kārtību.

Jau ziņots, ka nākamgad būtiski mainīs traumpunktu finansēšanas kārtību, piešķirot ievērojami mazāk līdzekļu traumpunktiem, kas gada laikā apkalpo zem 3500 pacientiem, – paredz valdības šodien pieņemtie grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā.

Finansējumu traumpunktu darbībai turpmāk plānots piešķirt atkarībā no gada laikā apkalpoto pacientu daudzuma. Šim nolūkam iecerēts traumpunktus dalīt divās kategorijās – traumpunkti, kas gada laikā aprūpē virs 3500 pacientiem, un traumpunkti, kas gada laikā apkalpo līdz 3499 pacientiem.

Kā valdības sēdē sacīja veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS/Liepājas partija), plašas reformas nozarē bijušas plānotas jau iepriekš, taču saspringtās budžeta situācijas dēļ to īstenošanas laika grafiks saspiests un tās tiks veiktas ātrāk.

Veselības ministrijas (VM) Valsts sekretārs Rinalds Muciņš pauda, ka līdz ar to traumpunktu finansējuma apmērs turpmāk būšot atbilstošs to darba apjomam.

Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs pauda bažas, ka līdz ar šīm izmaiņām ievērojami mazāku finansējumu saņems tie traumpunkti, kuros pacientu skaits būs kaut vai tikai nedaudz mazāks par 3500 gadā.

Līdz ar to šiem traumpunktiem varētu nebūt pietiekami daudz līdzekļu, lai strādātu visu diennakti, kas ir būtisks to darbības priekšnoteikums, norādīja Kalējs.

“Stipri jādomā, vai pacientu skaits ir objektīvs rādītājs,” sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs, norādot, ka neatliekamā palīdzība traumpunktā nav ekskluzīvs pasākums un to būtu nepieciešams saņemt ikvienā apdzīvotā vietā. Pēc viņa teiktā, varētu pat veidoties situācija, ka pacients, lai apkoptu pārgrieztu brūci, būtu jāved pat 50 kilometrus tālu.

Turklāt traumpunktu liktenis varētu būt arī atkarīgs no traumu sezonalitātes attiecīgajā vietā, piemēram, ir vietas, kur vairāk traumu ir tieši ziemā – pie slēpošanas vietām -, bet mazāk vasarā, sacīja Kalējs.

LETA