Sestdiena, 16. janvāris Lida, Lidija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Nātru audzēšana nav tikai nezāļu kultivēšana

Nātru audzēšana nav tikai nezāļu kultivēšana
01.03.2007 18:32

0

Lietuvas preses izdevumi ziņo, ka Ukmerģes rajona lauksaimnieki jau otro gadu attīsta nātru audzēšanas biznesu, jo pārliecinājušies, ka no šo augu šķiedras var iegūt gan pietiekami mīkstus, gan elastīgus un izturīgus tekstilmateriālus. Pagaidām gan tas vēl notiekot eksperimentāli. Nātru audzēšanu sadarbībā ar kompānijas “Skalmantas” zinātnisko konsultanti Vidu Baltrušaitieni kā pirmās pasaulē izmēģina piecas zemnieku saimniecības. Šogad ar nātrēm apstādīti lauki piecu hektāru platībā, bet jau 2008.gadā nolemts apjomus desmitkāršot.

Citas valstis nātrkopībai nepievēršoties tikai tāpēc, ka tām trūkst vajadzīgo zemes platību un auga ražība nav liela. Izrādās, ka no viena hektāra iespējams iegūt tikai 80 kilogramu vērtīgās šķiedras. Turklāt augiem nepieciešams īpašs mitruma režīms un visās vietās tie nebūt neaug. Kooperatīvās sabiedrības “Linu agrofirma” pārvaldnieks Jozs Buteiķis uzskata, ka Lietuvā nātres šķiedru ieguvei audzētas jau tālā senatnē. Pat pasakās tiekot stāstīts, ka divpadsmit brāļiem, kuri tika pārvērsti par kraukļiem, mugurās bijuši nātru krekli. Lauksaimnieks atzinis, ka nātru šķiedras audumi ir diezgan mīksti un pat maigi. No kultūršķiedras, ko audzē Vāczemē un Holandē, iespējams iegūt četrkārt vairāk šķiedras nekā no savvaļas nātrēm. Krūmu augstums sasniedz pat kaņepju apmērus un sniedzas 3,5 metru augstumā. Turklāt vienreiz iestādītas, nātres spēj ražot divdesmit gadu. Lietuviešu lauksaimnieki ir pārliecināti, ka nātri varot uzskatīt par zāļu karalieni, jo tekstilšķiedra ir ekoloģiski tīra un tai neuzbrūk parazīti, tāpēc to neesot nepieciešams apstrādāt ar ķimikālijām. Šķiedra īpaši ieteicama cilvēkiem, kas slimo ar alerģiju.

Cilvēkiem neesot arī jābaidās, ka nātru audumi var sadzelt ķermeni, jo šķiedras apstrādes gaitā visi dzelošie matiņi nobirstot.

Komentējot šos kaimiņvalsts lauksaimnieku paziņojumus, Bunkas pagasta videi draudzīgi saimniekojošais zemkopis Jānis Rubezis teica, nekad nav uzskatījis nātres par nezālēm. Viņš gan neesot dzirdējis par nātru šķiedras izmantošanu, taču nu jau gandrīz divdesmit gadu izmantojot šos augus, kas augot tikai vietās, kur augsne nav sadalījusies, zemes auglības stimulējošu zāļu sastāvu gatavošanai. Nātres zemnieku saimniecībā “Izriedes” tiekot pļautas ziedēšanas laikā, proti, pa Jāņiem. Mazliet apžāvētas, tās līdzīgi skābsienam tiekot guldītas bedrē un pārklātas ar kūdras kārtu. Tur tās atrodoties veselu gadu un tādējādi uzkrājot sevī zemes enerģiju. Tieši pēc gada nātres ceļot gaismā, izžāvējot un sasmalcinot, bet pēc tam pavisam nelielās devās, apmēram 5 gramus uz kubikmetru, kopā ar ozolu mizām, kumelītēm un pelašķiem pievienojot organiskajam mēslojuma. Katram no šiem augiem maisījuma sastāvā esot savs noteikts uzdevums. Ozolu miza velkot un dziedējot, kumelītes palīdzot bagātināties ar kaļķi, pelašķi sistematizējot proporcijas, bet nātres stabilizējot dzelzs saturu. Šādi sagatavots un bagātināts organiskais mēslojums aktivizējot sīkbūtņu darbību augsnē. “Ja parasti uz hektāru dodam līdz pat 80 tonnām kūtsmēslu, tad, lai sasniegtu tādu pašu auglības līmeni, nepieciešamas tikai 20 tonnas bagātinātā komposta,” skaidroja Jānis Rubezis.

Lietuviešu kolēģiem mūsu zemkopis novēlēja veiksmi. “Katrs pasākums ir labs, ja tas izdodas,” viņš sacīja, piebilstot, ka nātres ne tikai sadala augsni, bet reizē arī dezinficē to.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz