Šoziem gandrīz ik nedēļu laukos ugunsnelaime noposta mājas, cieš arī cilvēki. Novadu pašvaldībās saprot, cik svarīgi ir zināt īsāko ceļu uz nelaimes vietu un pagūt palīdzēt ar saviem resursiem. Bet pārsvarā pagastu garāžās stāv tehnika, kas pelnījusi retro statusu, un šoferiem nav tiesību darīt ko vairāk, kā pievest ūdeni. Iecere par valsts atbalstu brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienībām bija iestrēgusi varas gaiteņos. Pagājušajā nedēļā beidzot pavīdējis cerību stariņš valsts politikas izmaiņām ugunsdrošības jomā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona brigādes komandieris Vilnis Bents uzsver, ka VUGD esot laba sadarbība gan ar Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību (BUB), gan ar citiem pašvaldību ugunsdzēsēju formējumiem. “Viņu loma ugunsgrēku dzēšanā ir svarīga, jo lielā daļā vietu ārpus pilsētas, kur izcēlušās ugunsnelaimes, viņi ierodas pirmie, proti, mēs saņemam izsaukumu, par notikušo paziņojam VUGD struktūrvienībām un tūlīt pēc tam informāciju nododam arī pašvaldību ugunsdzēsēju formējumiem,” stāsta V. Bents. Uz jautājumu, vai tas, ka mūspusē bez Liepājas posteņiem vēl pa vienam ir Aizputē un Priekulē, ir pietiekami, komandieris atbildēja: “Jebkurš, protams, teiks, ka vajag vairāk, un arī mēs gribētu, lai tā būtu, taču tās ir finanses un jāizvērtē statistika, cik lietderīgi būtu izveidot vēl kādu posteni. Uzskatu, ka pašreiz mēs pietiekami labi tiekam galā ar saviem pienākumiem,” pastāsta V. Bents.

“Brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējumu iespējas un resursi lielā mērā ir atkarīgi no konkrētās pašvaldības interesēm. Mūspusē ir tādas, kuras vairāk atvēl līdzekļus saviem ugunsdzēsējiem, un ir tādas, kuras izvēlas citas prioritātes,” atzīst V. Bents. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju apvienību biedrība jau vairākkārt vērsusies Iekšlietu ministrijā (IeM) ar lūgumu piešķirt viņiem valsts finansējumu. “Attīstība šajā jautājumā notiek – ir izstrādāts pilotprojekts līdz 2021. gadam, kura laikā atsevišķi ugunsdzēsēju formējumi saņems valsts līdzfinansējumu, to skaitā ir arī Pāvilostas ugunsdzēsēji. Tāpat arī VUGD cenšas šos ugunsdzēsējus, kuru liela daļa darbojas tikai aiz sava fanātisma, atbalstīt, proti, piedāvā piedalīties mācībās. Ir, kas šādu iespēju izmanto, bet ir arī tādi, kas varbūt nevis nevēlas, bet viņiem vienkārši tam neatliek laika. Šeit jau ir tā atšķirība – mēs esam profesionāļi, kas vienmēr ir gatavi reaģēt. Ar brīvprātīgajiem ir citādi – viņi var būt aizņemti pamatdarbā,” turpina V. Bents, kurš uzsver vēl divas būtiskas atšķirības – VUGD darbiniekiem jāiziet regulāras veselības pārbaudes un jābūt labai fiziskai sagatavotībai. 

Ministru kabinets (MK) 8. janvārī izskatīja IeM sagatavoto konceptuālo ziņojumu “Par valsts politiku ugunsdrošības jomā”. Līdz ar to valdība ir atbalstījusi arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību dienestu attīstības izvērtēšanu, īstenojot sadarbības pilotprojektus, informēja ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Skrebele. Saskaņā ar valdības apstiprināto ziņojumu ir paredzēts pilnveidot ugunsdrošības uzraudzību un prevencijas pasākumus, kā arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību dienestu attīstību. Tāpat plānota ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanas jomas regulējuma sakārtošana. Divu gadu laikā paredzēts īstenot pilotprojektu, kurā no dažādiem valsts reģioniem tiks izraudzītas piecas brīvprātīgo vai pašvaldības ugunsdzēsēju komandas, kuras apmācīs un iesaistīs mazāk sarežģītu ugunsgrēku dzēšanā (mazstāvu, neapdzīvotu ēku, kūlas, atkritumu degšana u.tml.).

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 15. janvāra numurā.

#kvards-20190115-04#