Pagājušajā piektdienā daudz lauksaimnieku pulcējās Aisteres pakalnā. Tur tehnikas izplatīšanas un remonta servisa kompānijas “Baltic Invest”, “Serviss-E”, “Agro Stende” un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums “Baltic Transshipment Center” rīkoja lauksaimniecības tehnikas paraugdemonstrējumus, semināru un konsultācijas. Pērn līdzīgu sarīkojumu kopā ar SIA “Baltic Invest” bija noorganizējusi kooperatīvā sabiedrība “Durbes grauds”. Šogad vērienīgi – apmēram 1000 hektāru platībā – strādājošie aisternieki bija atraduši citus partnerus.

Lauku dienas rīkos ik vasaru

Vācu uzņēmuma īpašnieks Timzēns Hauke paskaidroja, ka Lauku dienu kopā ar citiem kolēģiem turpmāk nolemts rīkot katru gadu. Esot skaidri redzams, ka lauku apsaimniekotājiem ir interese par šādiem pasākumiem, kur iespējams ne tikai apskatīt mūsdienīgu tehniku, bet arī pārliecināties, kā tā kalpo un ko ar to iespējams paveikt. Lauku diena arī turpmāk notikšot jūlija pirmajā nedēļā.

SIA “Baltic Invest” pārvaldnieks Aldis Priedīte teica, ka šā gada sarīkojumā ņemti vērā pērn izteiktie ierosinājumi. Piemēram, daži no zemniekiem toreiz pauduši vēlēšanos, lai tiktu demonstrēta ne tikai lieljaudas, bet arī mazāka apjoma tehnika. Tādēļ šoreiz blakus 230 zirgspēku vilcējam, ar kuru iespējams īstenot bezaršanas tehnoloģijas, uz lauka tika izbraukta ar aizsardzības ierīci pret akmeņiem nodrošināta kultivēšanas tehnika, kuras darbības josla ir trīs metri. Šo agregātu spēj vilkt 110 līdz 130 zirgspēku jaudas “Case” traktors. Bet zālāja pļavā SIA “Baltic Invest” demonstrēja firmu “BRIX” un “SIPMA” rotoru siena pļāvēju, rituļu presi un rituļu ietinēju, kā arī augsnes kaļķošanas ierīci. Interesentiem bija iespēja apskatīt arī modernas graudu ventilēšanas ierīces, ko ražo firma “Schmelzer”.

Tehnikai jābūt ekonomiskai

Platgājiena agregāti, kas vienlaikus spēj veikt pat četras zemes apstrādes operācijas, ir ļoti izdevīgi, jo ļauj ietaupīt degvielu, sprieda pieredzējušais lauksaimniecības speciālists Jānis Zgirskis un zemnieku saimniecības “Baroni” īpašnieks Osvalds Rukmanis. Neapdomīgāk varēja strādāt padomju gados, kad dīzeļdegviela bija lēta. “Tagad mēs tā pa īstam redzam, cik būtiski aina ir izmainījusies,” sacīja Jānis, piebilstot, ka ekonomēt var dažādi. Ne vienmēr nepieciešams izmatot maiņvērsēju arklu, lai veiktu dziļo aršanu. Lai sasniegtu labus rezultātus, dažkārt ir diezgan, ja lauka virsmu tikai sadisko un nokultivē. Tādējādi iespējams arī agrotehniski labākā termiņā paveikt sēju. “Īpaši tas sakāms par ziemājiem, jo to sējas laiks zemniekam nav no tiem vaļīgākajiem,” atzina gavieznieks, zemnieku saimniecības “Sanderi” īpašnieks Edgars Cīrulis, kurš apņēmies iegādāties diskošanas ierīci.

Par mehāniķi kompānijā “Baltic Invest” strādā aisternieks Jānis Kļava, kurš kolēģiem pastāstīja, ka lauksaimniecības uzņēmuma īpašnieks T.Hauke ne tikai nodrošina saimniecību ar jaudīgu tehniku, bet arī rūpējas, lai tā tiktu profesionāli ekspluatēta. Saimnieks, kurš pēc profesijas esot agronoms, pats vairākas reizes dienā apbraukājot laukus, kur notiek darbi, un prasot, lai viss būtu paveikts kvalitatīvi. No tā, cik kārtīgi izpildīts uzdevums, atkarīga arī darba samaksa.

Zemnieki tiecas kļūt patstāvīgi

Par to, kā šogad sokas lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība, secinājumos dalījās bijušais Latvijas Zemnieku federācijas vadītājs, durbenieks Ojārs Petrēvics, kurš tagad strādā par SIA “Baltic Farm Supply Center” rīkotājdirektoru. Uzņēmums, kas nodarbojas ar traktortehnikas izplatīšanu un kalšu būvniecību, agrāk piederējis zviedriem, taču tagad to nopirkuši Latvijas uzņēmēji. “Zemnieki ir sapratuši, ka beidzot jātiek vaļā no starpniekiem, tādēļ kooperējas, lai pirktu tehniku un būvētu savas kaltes. Kompānija “Latrapsis” šim mērķim vien divos gados iztērējusi ap diviem miljoniem latu,” viņš komentēja, pastāstot, ka šogad firmas apgrozījums jau sasniedzis 5,5 miljonus latu.

Nostiprināt savas saimniecības tehnisko bāzi, pēc O.Petrēvica domām, zemniekus pamudinājis tas, ka šim mērķim paredzēts valsts atbalsts. Kaut arī tiek apmaksāta tikai ceturtā daļa no pirkuma vērtības, daudzi šo iespēju nelaižot garām. O.Petrēvics uzskata, ka Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piesaistīšana zemniekiem palīdzēs nodrošināt tehnisko patstāvību. Lietuvā jau uzsākta pieteikumu pieņemšana Eiropas finansējuma saņemšanai, taču tagad tā esot pārtraukta, jo pietrūcis valsts palīdzības. Viņš domā, ka Latvijā atbalsts ir plānotāks un sekmīgāks.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Lieljaudas tehnikas demonstrējumiem skatītāju netrūka. Par tiem interesējās gan lieli, gan mazi.

SIA “Baltic Invest” saimnieks Timzēns Hauke (no kreisās) sarunā ar saviem mehanizatoriem.