Sniega nav, un līdz ar to šķiet, ka arī Ziemassvētku sajūta kaut kur aizkavējusies. Tomēr trešdienas pēcpusdienā, ieejot Rucavas etnogrāfiskajā mājā “Zvanītāji” un sajūtot no virtuves plūstošās smaržas, rodas sajūta, ka svētki beidzot ir klāt.

Kā ik gadu 21. decembrī, Ziemas saulgriežos, Rucavas tradīciju klubs svin Ziemassvētkus – iet ķekatās, dedzina bluķi ugunskurā, vienojas svētku mielastā. Kamēr vēl nav ieradušies visi pasākuma dalībnieki, tradīciju kluba vadītāja Sandra Aigare steidz darīt pēdējos sagatavošanās darbus – dod komandas, kas darāms ar kadiķu zariem, saimes istabā sanes dažādus apģērba gabalus, lai gan viņai, gan pārējiem ķekatniekiem būtu, ar ko maskoties.

Gaidot svinētājus, pa “Zvanītāju” virtuvi čakli rosās Ruta Ķestere. Viņa pastāsta, ka Saulgriežu svinību galdā tiks celti zirņi ar speķa mērcīti, cūkas pusgalva, speķa rauši. Ierastā kliņģera vietā šogad būs štriceles, kā arī izvārīta garda ābolu tēja.

Kad visi ieradušies un saģērbušies, sākas gājiens pa Rucavas centru. Pirmajā mājā, kuru apciemo ķekatnieki, tos sagaida priecīga kundze – Austra Ūdre. Pēc kārtīgas izpēršanas ar kadiķu zariem, viņa cienā viesus ar piparkūkām, konfektēm, mandarīniem, kā arī gardu mājas vīnu. Ķekatniekus gaida un par tiem priecājas arī citās mājās, kuras tie apciemo. S. Aigare stāsta, ka cilvēki, īpaši pensionāri, kuri ikdienā dzīvo vieni, vēl ilgi atceras prieku, kādu mājās ienesuši negaidītie viesi.

“Māliņu” saimniece Dzintra Cepleniece virtuvē gatavo vakariņas un nemaz nemana, ka pēkšņi dzīvojamā istaba pilna ar ķekatniekiem. Labi, ka suns sācis ņurdēt. Viņa pati jaunībā, kad vēl nebija precējusies, arī gājusi ķekatās. “Kad bijām bērni, tad gājām no mājas uz māju. Tad mūs ar konfektēm uzcienāja un visādi,” viņa atceras.

Irēnu Šustu ķekatnieki apciemo katru gadu. “Vispār rucavnieki arī agrāk gāja ķekatās, 31. decembrī vienmēr varēja gaidīt. Uz laukiem jau tas visu laiku bijis. Citreiz sēžam pie eglītes, svinam, un atnāk. Ir arī dažreiz bijis tā, ka nemaz nevar atpazīt tos ķekatniekus,” viņa stāsta. Speciāli pie cienasta I. Šusta nepiedomā, bet parasti viesus cienā ar to, kas ir krājumos.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 23.decembra numurā.

#kvards-20161223-01#

27Skatīt galeriju