Vakar Sakas upē murdu izvietojuma vietas mainīja nēģu zvejnieki. Tagad vienu nedēļu pirmajā rindā darbosies Jāņa Vīganta vadītie zvejnieki, bet straumes tecējumā visaugstāk būs izvietoti Arnolda Apeņa vīru sarūpētie zvejas rīki. Pavisam šogad nēģu zvejai Pāvilostā pievērsušās četras zvejnieku komandas. Kā pastāstīja Jānis Vīgants, šogad kurzemniekiem zutiņu vaņģošana neko spoži neesot veikusies.  Murdos tie nav līduši ne lūdzami, un tādēļ rezultāts aptuveni esot tāds pats kā pērn. Zvejnieki nostrādājušies vaiga sviedros, taču gandarījums mazs.

Daudz spēka un laika prasot arī murdu izvietojuma vietas nomaiņa. Lai izņemtu un izmazgātu zvejas rīkus, kā arī nostiprinātu tos atpakaļ upē, vajadzīgas vismaz stundas piecas. Daudz kas esot atkarīgs arī no laika apstākļiem. Licences, ko zvejnieki iegādājušies, atļaujot viņiem strādāt vēl četras nedēļas. Tomēr piekrastnieks nelolojot lielas cerības, ka tās varētu būt raženākas. Drīzāk tieši pretēji, ja uznāks sals un upi iekals ledū, darbošanās būs vēl mazefektīvāka. Kolēģiem, kas zvejojuši Daugavas un Gaujas lejtecēs, veicies nesalīdzināmi labāk.  Pāvilostnieks teica, ka tur ne tikai lomi esot brangāki, bet arī tirgus izdevīgāks. Tāpēc apstākļi tur un šeit esot nesalīdzināmi lielumi.

Apmēram gadus divdesmit ar nēģu zveju Sakas upē nodarbojas Arnolds Apens. Viņš vērtē, ka šī sezona bijusi viena no trūcīgākajām. Reiz, apmēram pirms gadiem desmit, nēģi nākuši tik bagātīgi, ka zvejnieki neesot zinājuši, kur tos likt. Taču pēc tam novērota pakāpeniska samazināšanās. Viņš nezinot pasacīt, ar ko tā būtu saistīta. Atbildi uz šo jautājumu vajadzētu sniegt Zivju pētniecības institūta speciālistiem, taču viņi klusējot. Pajukusi arī sadarbība, kas bija izveidojusies starp speciālistiem un zvejniekiem. Katru gadu kāds no institūta darbiniekiem atbraucis uz Pāvilostu, lai painteresētos, kā nēģu vaņģotājiem klājas, kādi ir lomi. Taču tagad jau ilgāku laiku nekas tāds vairs netiekot praktizēts.

Pāvilostnieks Vairis Vaskops šogad nēģus zvejojis vienā blicē ar Jāni Pētermani. Viņi nevarot sūdzēties, jo pirmajā rindā  atradušies tieši tanī brīdī, kad tie “labi nākuši”. Arī jauni murdi ūdenī esot bijuši salikti, tāpēc lomi iepriecinājuši. Tāpat, otrajā rindā zvejojot, viņiem “viena šļāce” trāpījusies, tāpēc “pārāk brēkt par šo sezonu vis nevarot”. Ar diviem šādiem guvumiem, esot diezgan, lai uzturētu zvejotgribu un nemestu plinti krūmos, jo arī cenas esot kļuvušas labākas un nēģiem tās esot iespējams regulēt, uzglabājot tos upē dzīvus.

Vairis Vaskops teica, ka zvejnieki savā iedabā esot optimisti un cerību nemetot malā, kamēr no ūdens nav izcelts pēdējais tīkls. Arī tagad tiem veiksme vēl varot uzsmaidīt, jo visu janvāri taču tikšot strādāts. Jaunajā gadā viņš vēloties, lai zvejnieki kļūtu vienotāki, jo nesaskaņas ne tikai traucējot kopīgajam darbam, bet palīdzot arī pakļaut cilvēkus un pamazām likvidēt nozari.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”