Apkures sezona dažādas raizes sagādā ne tikai tiem, kam mājās ir centralizētā apkure, bet arī tiem, kas kurina savas malkas krāsnis. Jo tās ir ne tikai jākurina, bet arī jāremontē. Kam tas ir jādara pašvaldībai piederošās mājās? Par to īstas skaidrības nav, un līdz ar to rodas konfliktsituācijas.   Durbē, Raiņa ielā 39, dzīvojošais Teodors Skrubis uzskata, ka pašvaldība nepietiekoši rūpējas par iedzīvotāju ērtībām apkures sezonas laikā. Viņš stāstīja, ka jau kuro gadu lūdz palīdzību Durbes Novada domē, lai speciālisti saremontētu viņa dzīvoklī esošo krāsni, taču bez rezultātiem – atkal ir iestājies auksts laiks, bet krāsns praktiski nav kurināma.

T.Skrubja teiktajam nepiekrīt Durbes Novada domes izpilddirektors Vilnis Kārkliņš. “Nav tā, ka pašvaldība šim iedzīvotājam nav gluži neko palīdzējusi,” viņš sacīja sarunā ar “Kurzemes Vārdu”. “Jau pirms pagājušās apkures sezonas mēs veicām šajā dzīvoklī krāsns remontu, un daļēji tā silst. Turklāt dzīvoklī ir vēl otra krāsns, tā ka nav gluži taisnība, ka pavisam jāsalst.” Lai pilnībā šo krāsni saremontētu, tā faktiski ir jānojauc un jāuzmūrē pa jaunu, skaidroja izpilddirektors. Un tas maksā ap 250 latiem. “Tās ir ļoti lielas izmaksās dzīvoklī, par kuru tā īrnieks mēnesī maksā 2 latus un 77 santīmus,” sacīja V.Kārkliņš. Esot runāts ar krāsns meistaru no Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības un saņemts solījums, ka T.Skrubja dzīvoklī krāsni saremontēs, taču meistars ir ļoti aizņemts un remonta laiks aizvien attālinās.

Un V.Kārkliņš ieskicē vēl kādu problēmu. “Nevienā pašvaldības dokumentā nav formulēts, kam īsti pašvaldībai piederošās mājās ir jāremontē krāsnis – iedzīvotājiem vai pašvaldībai,” viņš sacīja. “Tas zināmā mērā situāciju sarežģī. Es uzskatu, ka tas nav tikai pašvaldības pienākums, arī īrniekam pašam ir pienākums parūpēties par to, lai krāsns būtu kārtībā, jo īres maksa faktiski ir domāta kopīpašuma apsaimniekošanai, un diezin vai pie tā pieder arī krāsns.” Viņš esot par šo problēmu runājis arī ar citu pašvaldību amatpersonām, arī citviet esot līdzīga situācija.