liepajniekiem.lv
Pirms septiņiem astoņiem gadiem V. Ziņģīte, saņēmusi kapu uzraudzes atļauju, sāka post arī aizlaisto laukumu, turklāt bija to noskatījusi par savām un vīra mūžamājām. Taču nu negaidīti pieteikusies radiniece, kura pati vēlas sakārtot agrāk novārtā pamesto vietu.
Kopj ar nolūku
V. Ziņģīte vērsās pie portāla liepajniekiem.lv lielā sašutumā. Viņa stāstīja: ”Divās kapavietās apglabāti mani tuvinieki – vienā guļ tēvs, māte, vecākais brālis, otrā – jaunākais un vidējais brālis, bet pa vidu ir tukšums. To mēs sakārtojām, samaksājām cilvēkam, kurš uzveda granti.
Uz savu galvu nedarījām, prasījām kapu uzraudzei Ritai Vilporai atļauju, vai drīkstam tur iet iekšā, lai man un vīram būtu kapavieta.
Viņa teica, ka drīkst, – būs glīti sakopts. Kopš 2015./2016. gada neviens par to vietu nelikās ne zinis un bija miers, taču kādā dienā, aizbraukuši uz kapiem, ieraudzījām tur saliktas puķes.”
V. Ziņģīte stāsta, ka sazinājusies ar R. Vilporu, lai noskaidrotu, kas par lietu. Uzraudze atbildējusi, ka neko nezinot. ”Esot uzradusies kāda sieviete no citurienes, bet vai viņa tiešām ir radiniece un zina, kas apglabāts?” apšauba grobiņniece.
Kādreiz vidus posms ticis kopts, zināja R. Vilpora, bet 15 gados, kopš viņa strādā, neviens nebija uz to pieteicies. ”Vizmai teicu: ”Jūs varētu dabūt to vietu, ja nepieteiksies radinieki.” Bet vienā svētdienā kapu apmalīšu izgatavošanas meistari stāstīja, ka viņiem pasūtītas maliņas tai kapavietai.
Atbraukusi sieviete, kas teikusi, ka tur apglabāti viņas senči.
Dabūjusi telefona numuru, piezvanīju viņai un noskaidroju, ka tā ir mazmeita apbedītajiem cilvēkiem, nav varējusi agrāk uz kapiem atbraukt,” Iļģu kapsētas pārzine mums atklāj, ka sazinājusies ar Sanitu Auškāpu no Rīgas.
Tāpat viņai šķiet, ka konfliktam te nevajadzētu rasties, jo pa vidu esot vieta četriem kapiem, pietiktu vēl divām vietām V. Ziņģītei.
”Sanāk kapi gan vieniem, gan otriem. Vizmai arī iemērījām papildus, bet izcēlās konfliktsituācija, jo viņa ir nemierā un pastāv uz to, ka esmu viņai apsolījusi. Es jau nemaz nevaru tā apsolīt ne uz godavārda, ne rakstiski, ka dabūs kapavietu,” pārzine saka.
Mazmeitai atteikt nav iemesla
Konflikta risināšanā iesaistījās arī Sergejs Tihonovs, kas uzrauga kapsētas bijušā Grobiņas novada pagastos.
R. Vilpora ar viņu konsultējās, un vīrietis aizbrauca palīgā iemērīt vietu tā, lai abām pusēm būtu labi, bet V. Ziņģīte nav mierā ar papildu diviem metriem; viņa grib, lai piemēra klāt 2,5 metrus.
Ja V. Ziņģītei pieliktu vēl pusmetru, viņai piešķirtais laukums sniegtos arī uz S. Auškāpas vecvecāku kapu kopiņas.
R. Vilpora paskaidroja, ka V. Ziņģītei tie divi metri iemērīti tāpēc, ka viņai nav likumīgu tiesību pretendēt uz kapavietu vidū, taču šis ir kā kompromiss, atzīstot, ka viņa gadiem kopusi šo vietu un tā atrodas blakus viņas tuvinieku kapiem.
S. Tihonovs domā, ka V. Ziņģīte nelikumīgi gribēja aizņemt blakus esošo vietu, kas nebija ilgu laiku kopta.
”Viņi bez saskaņošanas noņēma pieminekli,” vīrietis stāsta.
Kapu uzraugs pieļāva, ka agrāk, kad kapi nebija digitalizēti, varbūt varēja piešķirt apbedījuma vietu, vienkārši apsolot, bet šobrīd tas nemaz nav tā iespējams.
”[Kapsētu informācijas pārvaldības sistēmā] ”Cemety” skaidri redzama vidējā kapavieta. Tā bijusi kopta, stūrī nolikta vāze, augušas efejas, bet pēc tam, 2014. gadā, viss jau patvaļīgi nolīdzināts un apbērts ar granti,” viņš pastāsta, ko pats izpētījis, un paskaidro, ka tad, ja kapavieta nav aktēta, tā nav likvidēta.
S. Auškāpas vecvecāku atdusas vieta iekļauta ”Cemety” sistēmā, tāpēc nav iemesla viņai atteikt to kopt.
Pašvaldības apstiprinātajos noteikumos teikts, ka reizi gadā kapsētas pārzinis apseko nekoptās kapavietas, sagatavo aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar brīdinājuma zīmi.
Tad akta kopija ar uzaicinājumu trīs mēnešu laikā sakopt kapavietu tiek nosūtīta kapavietas uzturētājam, un, ja kapus neviens nekopj piecus gadus pēc kārtas, to atzīst par nekoptu.
Tādā gadījumā kapsētu apsaimniekotājs ir tiesīgs kopiņu nolīdzināt un tajā esošo pieminekli vai tam pielīdzināmo piemiņas zīmi novietot kapsētā šim nolūkam paredzētā sektorā.
”Kapsēdes kapos arī pēkšņi dibenplānā parādījās aplikti betona veidojumi,”
pastāsta S. Tihonovs.
Izrādījies, to izdarījuši vīrs un sieva, kuri brauc kopt pirms gandrīz 80 gadiem apglabātu vecvecāku kapavietu, arī pašiem jau pāri 90 gadiem.
Pārvaldnieks teicis, ka tā nedrīkst uz savu galvu aizņemt vietu. ”Vīrietis ietiepās: ”Bet mēs te gribam gulēt! Esmu dzīvojis Medzē, te skolu beidzis, man te radi.” Taču pēc tam viņš pārcēlās dzīvot uz Liepāju, tātad tur arī maksāja nodokļus un tur jākārto kapavieta,” S. Tihonovs saka.
R. Vilpora pauda, kad Iļģu kapsēta nav pārpildīta. Pa vienai vietai var iespraukt vecajos kapos, bet divvietīgas, trīsvietīgas un lielākas kapavietas ierāda jaunajā daļā, kas glīti iekārtota pļavā.
V. Ziņģīte gan negribot atdusēties citur, vien blakus vecākiem. Arī nav uz mieru, ka jaunā kapavieta būtu otrā pusē, jo tur, viņasprāt, jau ir žogmala.
Gribētu mierīgi vienoties
S. Auškāpa portālam atzina, ka par izveidojušos situāciju ir nelaimīga un gribētu to atrisināt mierīgā ceļā.
”Es varu atvainoties tikai saviem senčiem par to, ka neesmu bijusi kapos diezgan ilgi, kaut arī no sirds un daudz palīdzu pensionāriem,”
viņa sazvanīta teica.
”Diemžēl Rīga patālu, dzīve mani svaidījusi, nevarēju kapus sakopt. Par to jūtos vainīga.”
Augusta nogalē kopā ar mammu viņa beidzot apbraukāja dzimtas vietas un nonāca Iļģu kapsētā. ”Man bija pārsteigums, ka tur viss novākts, vairs nav kapakmens, kas agrāk bija. Kapu pārzine apgalvoja, ka to nav organizējusi,” S. Auškāpa pastāstīja.
”Viena lieta ir tīrīt, novākt zemi, bet otra – aizvest pieminekli. Tā ir mantiska vērtība, bet no garīgā skatpunkta sanāk pat piemiņas vietas apgānīšana.
Kāds to ir izdarījis, Ritas kundzei neprasot, turklāt nav zināms, kur akmens atrodas, tā ka to arī nevar atjaunot. Vienubrīd bija novākts pilnīgi viss, bet tagad kopiņu apmales atliktas atpakaļ,” mazmeita saka.
S. Auškāpa skaidri zina, ka tur atdusas viņas mammas vecāki, iepazinusi arī šo cilvēku dzīvesstāstus. Tie viņas sirdī dzīvi, un sāpīgi apzināties parādu par ilgi nekoptajiem kapiem.
”Neizdarītais iekšēji sāp, grauž,” viņa teic un norāda, ka plāno Dienvidkurzemes pašvaldībā nokārtot dokumentus saistībā ar mirušo vecvecāku kapiem un sakārtot tos līdz galam.
Uzziņai
Ierādāmo kapavietu izmēri
| Kapavietas zārkiem | Platums (m) | Garums (m) | Laukums (m²) |
| Vienvietīga | 1,50 | 2,5 | 3,75 |
| Divvietīga | 2,5 | 2,5 | 6,25 |
| Trīsvietīga | 3 | 2,5 | 7,5 |
| Četrvietīga | 4 | 2,5 | 10 |
| Kapavietas urnām | 1,5 | 2,5 | 3,75 |
Avots: Dienvidkurzemes novada kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
