Ja vēlaties redzēt, kā briest agro kāpostu apaļās un koniskās galviņas, tad jābrauc uz Nīcas pagasta Paipu ciemu, kas atrodas netālu no pazīstamās Ķupu kāpas.

Tur vairāku zemnieku saimniecību īpašnieki jau ilgus gadus pilnveido savu prasmi agro dārzeņu audzēšanā. Viens no vērienīgākajiem viņu pulkā ir “Kalmju” saimnieks, Kazdangas lauksaimniecības tehnikuma absolvents Vilnis Mačiņš, kuram šajā darbā čakli palīdz sieva Solveiga, kā arī dēli Matīss un Uldis.

Pieprasījums kāpostu tirgū krītas

Šonedēļ “Kalmēs” jau novāc pirmo galviņkāpostu ražu, ko nekavējoties piegādā liepājniekiem. Blakus vagās baltas dūrītes rieš arī puķkāposti. Kaut gan sausuma dēļ augiem bijis diezgan stresains pavasaris, galviņas izveidojušās prāvas. Tās ir norasojušas, kraukšķīgas un kārdinošas. Tomēr prieku par guvumu nomāc nopietnas bažas, vai izdosies izaudzēto pārdot.

“Darbojamies, darbojamies, jo citādāk nevar. Sējam jaunas šķirnes, ko izaudzējuši selekcionāri, pilnveidojam agrotehniku. Kaut gan tieši šopavasar, ieklausoties vairumtirgotāju brīdinājumā, ka būs sagaidāmas nopietnas problēmas ar pārdošanu, kāpostu stādījumu platības esam sašaurinājuši no sešiem hektāriem uz aptuveni diviem,” satiekoties tīruma malā, sacīja allaž optimistiskais nīcenieks. To, ka realizācijas grūtības kļūst aizvien jūtamākas, viņš sapratis jau šoziem, jo no pērnā audzējuma atbrīvot glabātuves esot izdevies ar lielām grūtībām. Realizācijas problēmas bijušas galvenokārt saistītas ar eksporta uz Krievzemi sašaurināšanos, par ko uz savas ādas diezgan skarbi jau pārliecinājušies dižākie Zemgales un Vidzemes kāpostu ražotāji.

 “Lielajā kaimiņzemē jau tādas pašas grūtības, kā pie mums Latvijā. Tāpat cilvēkiem naudas nav. Kaut gan preci viņi gribētu, diemžēl nav, ar ko samaksāt,” skaidroja Vilnis, piebilstot, ka burkāniem, kartupeļiem un sarkanajām bietēm, kas nepieciešami ikdienas iztikai, pagaidām pieprasījums kaut cik vēl turas. Kaut kas jau pie visas nabadzības cilvēkiem tomēr ir jāēd, tādēļ kopējās dārzeņu platības, kas ir 20 hektāri, “Kalmēs” sašaurinātas neesot. Pagaidām, jo zemkopis nezinot, kā būs turpmāk. Kaut ko šajos apstākļos prognozēt esot pilnīgi neiespējami. “Tāpat kā valdībā nespēj pasacīt, kas notiks pēc nedēļas, arī es esmu spiests strādāt gluži kā pa tumsu. Tādēļ jābūt maksimāli uzmanīgam, neko nevar uzsākt bez apdomāšanas, par visu jābūt skaidrībai, ko tas dos un vai atmaksāsies,” viņš neslēpa.

Aktivizējušies negodīgie uzpircēji

Iedzīvotājiem valstī klājas aizvien grūtāk, neviens nevar atbildēt, kāds rudenī pilsētā būs pircēju loks. Ļoti daudzi dārzeņus iesējuši savos zemes gabaliņos. Uzrakuši pat zālienus, kur iestādījuši tupeņus. Cits jautājums, kas tur galu galā izaugs. Taču lauksaimnieki nevarot ar to nerēķināties, turklāt pašlaik kā vēl nekad agrāk esot aktivizējušies arī negodīgie konkurenti, kas ieved daudz produkcijas no Polijas un nemaksā valstij pilnīgi nekādus nodokļus. To, kas notiek valstī, nīcenieks nosauca par bardaku, jo neesot zināms, kāpēc par nodokļu nemaksātājiem neliekas zinis Valsts Ieņēmumu dienests. Kāpēc darbinieki neiziet no saviem kabinetiem? Kāpēc ierēdņi prot saskatīt dokumentos tikai burtu un citas kļūdiņas, ko pieļāvuši ražotāji, bet neredz, kas notiek uz ielas?

Vilnis zināja teikt, ka poļu zemē tagad lauksaimniecības preci var nopirkt praktiski par velti, jo zlota kurss ir devalvēts. Manīgi uzpircēji šo situāciju protot izmantot sev par labu, tādēļ ar dārzeņiem un ogām piekrauti furgoni plūstot iekšā Liepājā katru rītu. Un viss, kas tajos sakrauts, tiekot piedāvāts pircējiem kā vietējais audzējums. Piedāvā tomātus, gurķus, puķkāpostus un saldos ķiršus. “Sakiet man, kur saldos ķiršus Latvijā tagad var atrast? Arī vairumtirdzniecības bāzē, ar kuru jau gadiem ilgi sadarbojos, man nemitīgi sūdzas, ka viņiem pietrūkst noieta, jo uzpircēji apbraukā restorānus un kafejnīcas, piedāvājot savu preci, kurš gan laidīs garām iespēju iegādāties lētāk,” teica dārzeņu audzētājs, atzīstoties, ka šovasar viņam klājas smagi.

Skarbi atklājas atbalsta maksājumu nevienlīdzība

 Atzīšanās, ka šovasar klājas smagi, no Viļņa mutes bija kaut kas līdz šim nedzirdēts. Agrākajos gados viņš allaž runāja par saviem plāniem, stāstīja par to, kā cenšas palielināt apjomu un dārzeņu kvalitāti, lai konkurētu Eiropas Savienības tirgū. Nekad nebija paudis šaubas par nākotni, nebija sacījis, ka sastapies ar nopietnām grūtībām. Taču no patiesības nekur nevarot aizbēgt, gribot vai negribot tai esot jāskatās acīs. Viļņaprāt, tieši pašlaik, kad valstis piemeklējusi ekonomiskā lejupslīde, atklājas, cik iznīcinoši Latvijas lauksaimniekiem ir Eiropas Savienībā pastāvošie nevienlīdzīgie atbalsta maksājumi. Kamēr produkcijas iepirkuma cenas kaut cik atbilda ražošanas izmaksām, šo nevienlīdzību nevarēja izjust tik skarbi kā tagad.

Pērn, nezinot, kāda izveidosies situācija, “Kalmju” saimnieks daudz līdzekļu investējis tehnikas iegādē. Tagad par to jāmaksā kredītprocenti, kam pietrūkst līdzekļu. Viņš daudzkārt dzirdējis, kā šogad jāmokās piena ražotājiem, kam par slaukuma litru samaksā 10 santīmu, taču uzskata, ka arī dārzeņu ražotājiem apstākļi neesot ne par mata tiesu labvēlīgāki. Kaut gan padoties tādēļ viņš vēl nedomājot, lauksaimnieks pastāstīja, ka saimniecībā ieviesis taupības režīmu. “Tagad cenšamies strādāt tā, lai nebūtu jāveic neviena lieka kustība, neviens nevajadzīgs brauciens vai darbība,” viņš paskaidroja. Tādēļ “Kalmēs” maksimāli izskausts roku darbs. Arī kāpostu audzēšanas platību samazināšana to palīdzējusi nodrošināt, jo šī kultūra to prasa.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Mačiņu ģimene kāpostu laukā novērtē jauno ražu.