Nīcas novadā ir augstākais dzīves līmenis Lejaskurzemē –
rāda Ritvara Eglāja izstrādātais reitings. Piepilsētas pašvaldība kotējas pat
augstāk nekā Liepāja. Tomēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijā skaidro, ka reitings nav īsti objektīvs.

“Katras pašvaldības budžeta skaitļi ir zināmi, un no tiem dzīves
līmeni vislabāk rāda pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi – iedzīvotāju ienākuma un
nekustamā īpašuma nodoklis. Dati redzami 2015. gada decembra pārskatos,”
savā emuārā raksta R. Eglājs. Lai iegūtu pētījuma rezultātus, viņš budžeta
ieņēmumus dalījis ar iedzīvotāju skaitu pašvaldībā. Dati gan minēti latos,
apliecina reitinga autors. Iemesli tam esot divi: “Pirmkārt, sērija
sākusies 2009. gadā. Otrkārt, tā man patīk labāk.”

Pēc pētījuma datiem, Nīcas novads pērn piedzīvojis strauju dzīves līmeņa
pieaugumu. Reitingā tas pakāpies par 15 vietām un atrodas 35. pozīcijā no 119
Latvijas pašvaldībām. Tas ir augstākais rādītājs Lejaskurzemē. Liepājā, salīdzinot
ar 2014. gadu, iedzīvotāju dzīves līmenis krities par 10 vietām. Pilsēta
atrodas 44. pozīcijā. Savukārt lielais Aizputes novads atrodas tikai 81. vietā,
stipri atpaliekot ne tikai no Grobiņas, bet arī no Pāvilostas un Durbes novada.

Aizputes Novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis apgalvo, ka iedzīvotāju
dzīves līmeni pašvaldībā noteikti nevar rēķināt tik vienkāršoti – nodokļu
ieņēmumus izdalot ar iedzīvotāju skaitu. To apliecina arī VARAM. “Lai
novērtētu līmeni, var izmantot pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu
analīzi. Tajā pašā laikā nepieciešams vērtēt arī citus faktorus,”
ministrijas viedokli pauž tās pārstāve Laura Jansone. Varot ņemt vērā,
piemēram, teritorijas attīstības līmeni, analizējot teritorijas attīstības
indeksu, kas sastāv no astoņiem rādītājiem.

L. Jansone arī norāda, ka R. Eglāja darbu grūti nosaukt par pētījumu, jo
rādītāji “Pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju”
par 2014. gadu brīvi pieejami interneta vietnē www.raim.gov.lv un tiek
publicēti Valsts reģionālās attīstības aģentūras mājaslapā. Bet nodokļu summas
salīdzinājums par pērno gadu neesot korekts, jo tā tiek dalīta ar iedzīvotāju
skaitu uz 2015. gada 1. janvāri, kas parāda iedzīvotāju daudzumu 2014. gadā. Tā
vietā ieņēmumus būtu jādala ar iedzīvotāju skaitu šā gada 1. janvārī, bet šādi
dati patlaban vēl neesot pieejami. “Vienīgais jauninājums, ko darbā
iekļāvis autors, ir Valsts kases dati par 2015. gadu, kuri vēl nav Reģionālās
attīstības aģentūras rīcībā. Šobrīd tie vēl nav auditēti,” norāda L. Jansone. 

R. Eglājs ir Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis. No 1991. līdz 2003.
gadam studējis Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu
fakultātē ģeogrāfijas bakalaura programmā ar specializāciju cilvēkģeogrāfijā.
1996. gadā mācījies Prāgas Kārļa Universitātes Starptautiskajā demogrāfijas
vasaras skolā – rāda informācija CVK mājaslapā. 90. gados bijis reportieris
nacionāla līmeņa medijos, kopš 2003. gada līdz 2012. gadam strādājis karšu
izdevniecībā “Jāņa sēta” par redaktoru.